Turčinovs norādīja, ka operācija notiks „pakāpeniski, atbildīgi un nosvērti” ar mērķi „aizstāvēt Ukrainas pilsoņus, apturēt teroru, noziedzību”, un apturēt mēģinājumus sadalīt valsti.
Prezidenta pienākumu izpildītājs arī paziņoja, ka notiek milicijas vienību atjaunināšana, tostarp valsts austrumos. Pirmdien vakarā pie Augstākās Radas ēkas pēc mītiņa Neatkarības laukumā pulcējās aptuveni 150 cilvēku, pieprasot no varasiestādēm apņēmīgu rīcību Ukrainas austrumu reģionu aizsardzībai, kā arī iekšlietu ministra Arsēnija Avakova un prezidenta pienākumu izpildītāja Turčinova atkāpšanos. Vēršoties pie šiem piketētajiem, Turčinovs aicināja aktīvāk iesaistīties viņus pašus, ejot strādāt milicijā un aizstāvēt dzimteni Bruņotajos spēkos.
Runājot par Krievijas plāniem Ukrainā, Turčinovs pauda, ka tie „bija un paliek brutāli”, paziņojot, ka Maskava vēlas, lai „liesmotu ne tikai Donbass, [bet arī] visi Ukrainas dienvidi un austrumi”.
Savukārt Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks savā profilā „Facebook” pavēstīja, ka, izstrādājot operācijas plānu, tika izvirzīta prioritāte – nepieļaut civiliedzīvotāju upurus.
Tikmēr no pierobežas ar Krieviju pienāk ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki nostiprina aizsardzības pozīcijas.
Vietējos mēdijos izskanējis, ka Doņeckas apgabalā pie viena no kontrolpunktiem nogalināti 10 prokrieviskie kaujinieki, taču to esot izdarījusi kāda brīvprātīgo vienība.
Bet naktī uz otrdienu nezināmi cilvēki separātistu sagrābtās Ukrainas austrumu pilsētas Slovjanskas piepilsētā nodedzinājuši Andrejevkas ciema padomes ēku. Upuru nav, taču Slovjanskas pilsētas vadītāja Nellija Štepa paziņojusi, ka pilsētā ieradušies prokrieviski separātisti no Krimas un Krievijas. Vietām atklāti parādījušies tā dēvētie „zaļie cilvēciņi” - ļoti labi bruņoti un vienādās militārās uniformās tērpti cilvēki, kas aktīvi darbojās Krimā pirms tās aneksijas.
Tikmēr starptautiskajā arēnā pirmdien vakarā notiek vēl viena telefonsaruna starp ASV prezidentu Baraku Obamu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču nekāds progress neesot panākts. Obama apsūdzējis Maskavu atbalsta sniegšanā „bruņotajiem prokrieviskajiem separātistiem, kuri draud graut un destabilizēt Ukrainas valdību”. Bet Putins notiekošo Ukrainas austrumos nodēvējis par „protesta akcijām”, kas ir rezultāts ”[Ukrainas] vadības Kijevā negribēšanai un nespējai ņemt vērā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju intereses.” Tostarp kļuvis zināms, ka otrdien paredzēta kārtējā Ukrainas krīzei veltītā ANO Drošības padomes sanāksme.
Jau ziņots, ka Turčinovs pirmdien parakstīja rīkojumu par pretterorisma operācijas uzsākšanu valsts austrumos. Vienlaicīgi ANO aicināta šajā operācijā iesaistīt arī savus miera uzturētājus. Tikmēr Krievija noliedz jebkādu saistību ar situācijas destabilizēšanu Ukrainā, tajā pašā laikā solot arī turpmāk aizstāvēt krievvalodīgo intereses gan Ukrainā, gan citās valstīs. Savukārt ukraiņu drošības dienesti pārtvēruši separātistu sarunas, kas apstiprina separātistu saistību ar komandieriem Maskavā.
Jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies aprīļa sākumā, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.
