Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc tikšanās ar komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu norādīja, ka migrantus un patvērumu meklētājus nevajadzētu ielaist Eiropas Savienībā un nometnes jāveido ārpus bloka teritorijas, neviens nedrīkstot spert kāju uz Eiropas Savienības zemes bez atļaujas, bet komisija vēlas vadīt migrāciju, nevis apturēt migrantus. Tomēr jaunais priekšlikums esot labāks nekā iepriekšējie Briseles piedāvājumi.
Arī Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs plānu nodēvējis par fundamentālu bezjēdzību – Eiropas Komisija joprojām nav sapratusi, ka nelegālie imigranti jāaptur tad, kad tie cenšas ierasties bloka teritorijā.
Ir zināms, ka Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija līdz šim ir asi iebildušas pret jebkādām migrantu uzņemšanas kvotām vai citiem iebraucēju pārdales mehānismiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdzīgu, bet ne tik publiski skaļu, pozīciju ieņem arī Baltijas valstis.
Tomēr jaunajā priekšlikumā šādas kvotas nav paredzētas. Tā vietā valstīm, kas nevēlās uzņemt iebraucējus savā zemē, tiek piedāvāts palīdzēt citādi. Proti, šīs valstis var iesaistīties Vidusjūras patrulēšanā un organizēt lidojumus, lai nogādātu dzimtenē patvēruma lūdzējus, kuriem palikšana Eiropā tika atteikta.
Eiropas Komisijas preses sekretāre Dana Spinanta tikšanos ar Višegradas valstu līderiem raksturoja kā auglīgu, jo pusēm bija iespēja detaļās izrunāt jauno priekšlikumu.
"Kā jūs zināt, par tik sarežģītu jautājumu kā migrācija pastāv ļoti daudz dažādu viedokļu. Priekšlikumu paka, ko esam iesnieguši izskatīšanai, ir mēģinājums atrast pareizo toni vai zelta vidusceļu, ja tā var izteikties, lai risinājums būtu pieņemams vairākumam dalībvalstu. Tādēļ es varu teikt, ka mums bija laba saruna. Mēs esam varējuši apspriest vairākus aktuālus tematus un atbildēt uz dalībvalstu jautājumiem par jauno migrācijas paktu," saka Spinanta.
Polijas, Čehijas un Ungārijas premjeri pēc tikšanās ar fon der Leienu bija mazāk diplomātiski. Viņi sacīja, ka vēl lielāks uzsvars būtu jāliek uz veiksmīgāku ārējo robežu aizsardzību un uz to, ka patvēruma meklētāji nemaz nesasniedz Eiropas valstu krastus.
Trīs premjeri uzskata, ka Ziemeļāfrikā un citur būtu jāveido migrantu uzņemšanas centrus, kur varētu tikt izvērtēti patvēruma lūgumi. Šāda ideja ir izskanējusi arī iepriekš. Tomēr līdz šim Ziemeļāfrikas valstu pārstāvji pārsvarā ir sacījuši, ka viņi šādus centrus savā teritorijā nevēlās redzēt.
Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns arī atzina, ka jaunā migrācijas pakta tonis viņam ir pieņemamāks, nekā iepriekšējie priekšlikumi. Tomēr par izrāvienu vēl nevarot runāt. Tā ir diezgan maiga kritika no politiķa, kurš ir pazīstams ar asiem izteikumiem.
Jāpiebilst, ka trešdien prezentētais migrācijas pakts dažādās Eiropas galvaspilsētās līdz šim tika uztverts vai nu ar piesardzīgu optimismu vai nu ar maigu kritiku. Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers ir solījis aktīvi strādāt, lai jau līdz gada beigām panāktu politisku vienošanos par šo plašo reformu.
KONTEKSTS:
Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā paredzēts, ka katrai valstij būs jāiesaistās problēmas risināšanā proporcionāli to ekonomiskai attīstībai un iedzīvotāju skaitam. Tomēr tās varēs izvēlēties, vai uzņemt patvēruma lūdzējus, finansēt noraidīto migrantu repatriēšanu vai būvēt uzņemšanas centrus.
EK piedāvā arī būtiski paātrināt iebraucēju pieteikumu apstrādi; tas jāizdara dažu dienu laikā. Efektīvs izraidīšanas process varētu samazināt migrantu plūsmu. Eiropas Parlamentā jau izskanēja migrācijas pakta kritika, pieeja neesot pietiekami cilvēcīga.
