Austrija un Balkānu valstis ieviesušas jaunus ierobežojumus uz savām robežām, kas Eiropas Savienībai (ES) licis nākt klajā ar brīdinājumu par iespējamu humāno krīzi Balkānos un it īpaši Grieķijā. Tur šogad ieradušos migrantu un patvēruma meklētāju skaits šonedēļ pārsniedza 100 000 atzīmi. Pati Grieķija uz Vīnes sanāksmi nav uzaicināta, kas Atēnām licis reaģēt ar asu diplomātisko protestu.
Austrijas un Balkānu valstu sanāksme Vīnē notiek pēc tam, kad Austrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka turpmāk katru dienu pieņems tikai 80 pieteikumus pēc patvēruma un ļaus savu teritoriju ik dienas šķērsot ne vairāk kā 3200 migrantiem. Tas mudinājis stingrākus soļus spert Balkānu valstīm. Pēc Vīnes lēmuma Maķedonija atteicās no Grieķijas ielaist patvēruma meklētājus no Afganistānas, līdz ar to simtiem afgāņu tagad iestrēguši Grieķijā.
Vīnes sanāksmes mērķis esot izskaidrot jaunieviestos Austrijas ierobežojumus, to ietekmi un kā labāk koordinēt rīcību Balkānu migrācijas ceļā.
Austrija uz sarunām uzaicinājusi 10 valstu iekšlietu un ārlietu ministrus - no Albānijas, Bosnijas, Bulgārijas, Horvātijas, Kosovas, Maķedonijas, Melnkalnes, Serbijas un Slovēnijas. Tomēr uz sanāksmi netika uzaicināta ne Grieķija, kur pāri Vidusjūrai no Turcijas šogad ieradušies jau desmitiem tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju, ne Vācija, kas ir galvenais migrantu galamērķis.
Šī situācija izraisījusi asu vārdu apmaiņu, Atēnām otrdien izsakot diplomātisku protestu pret Vīni par Grieķijas neuzaicināšanu uz sarunām. Grieķijas ārlietu ministrija Austrijas rīcību nodēvēja par „vienpusēju un nedraudzīgu soli”, ar kuru „tiek mēģināts, Grieķijai klāt neesot, pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmē Grieķiju un Grieķijas robežas.”
Austrija pārmetumus noraida, sakot, ka sanāksme Vīnē ar Balkānu valstīm ir forums, kas sanāca jau pagājušajā gadā.
Austrijas lēmuma dēļ ierobežot ielaižamo migrantu un iesniedzamo patvēruma lūgumu skaitu vārdu apmaiņa izcēlusies arī starp Vīni un Berlīni. Vācijas aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs paziņoja, ka tranzīta migrantu skaits ir pārāk liels, ka Austrijas pieņemtais lēmums ir „nepieņemams,” un ar to „uz Vācijas kakla tiek uzkrauts papildu slogs".
Vīne atbildot savukārt pārmeta Berlīnei „pretrunīgumu” tās bēgļu politikā. Austrijas kanclers Verners Faimans paziņoja, ka „Vācijai vajadzētu izlemt, kāds skaitlis tai ir pieņemams,” piebilstot, ka sagaida „cieņpilnu izturēšanos pret Austrijas politiskajiem lēmumiem”.
Kamēr ES dalībvalstis turpina strīdēties par to, kā labāk tikt galā ar migrācijas krīzi, migrantu un patvēruma meklētāju straumes turpinās. Kopš gada sākuma Grieķijā no Turcijas ieradušos migrantu skaits šonedēļ pārsniedza 100 000 cilvēku atzīmi, paziņoja Starptautiskā Migrācijas organizācija. Tā norāda, ka pērn janvārī tie bija četri tūkstoši. Saskaņā ar organizācijas datiem, gandrīz puse migrantu un patvēruma meklētāju, kas šogad ieradušies Grieķijā, ir sīrieši, bet ceturtā daļa - afgāņi.
Eiropas Savienības un Balkānu valstīm ieviešot jaunus ierobežojumus uz robežām, satraukumu par situāciju paudusi ES, kas otrdien Briselē paziņoja, ka sākusi plānot risinājumus iespējamai humānajai krīzei, it īpaši Grieķijā.
