24.aprīlī notikušās Austrijas prezidenta vēlēšanas nesa pamatīgu pārsteigumu abām valdošajām partijām, jo ne sociāldemokrātu, ne to koalīcijas partneru Tautas partijas kandidāti neiekļuva pat pirmajā trijniekā. Tas nozīmēja, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām tradicionāli pie varas esošajām partijām faktiski nācās atzīt savu sakāvi.
Pirmajā balsošanas kārtā par vislielāko pārsteigumu parūpējās galēji labējās brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, kurš, savā kampaņā asi vēršoties pret Eiropas Savienības migrācijas krīzi, ieguva vislielāko balsu skaitu. Taču ar iegūtajām balsīm nebija pietiekami, lai uzvarētu jau pirmajā balsošanas kārtā.
Cīņā par prezidenta krēslu viņam pretī stājās neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens, kuru atbalsta viņa savulaik vadītā Zaļo partija. Viņš iestājas par spēcīgu Eiropas Savienību un atbalsta liberālu bēgļu politiku. Daudzi eksperti prognozēja, ka 72 gadus vecais van der Bellens diezin vai spēs izrādīt pienācīgu konkurenci 45 gadus vecajam Hoferam, taču tikai divu nedēļu laikā van der Bellenam savu atbalstītāju skaitu ir izdevies dubultot.
Vēlēšanu sākotnējie rezultāti liecina, ka vēlēšanu otrajā kārtā abu pretendentu rezultāti ir ļoti līdzīgi. Pēc svētdien, 22.maijā, nodoto balsu saskaitīšanas ar nepilniem 52 procentiem balsu vadībā ir Hofers, taču van der Bellens atpaliek pavisam nedaudz, iegūstot 48 procentus balsu.
Līdz ar to izšķiroši būs pa pastu nosūtītie biļeteni, kuri tiks apkopoti pirmdien. Vēlēšanu komisijas pārstāvji informējuši, ka šogad pa pastu ir balsojis rekordliels iedzīvotāju skaits – aptuveni 900 tūkstoši. Tie ir aptuveni 14 procenti no visiem Austrijas balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Pēc daļas balsu saskaitīšanas abu kandidātu rezultāti jau ir izlīdzinājušies un, kā ziņo “Deutsche Welle”, nelielā vadībā jau ir izvirzījies van der Bellens.
Lai arī Austrijas prezidenta pilnvaras ir galvenokārt ceremoniālas, prezidentam joprojām ir tiesības atlaist gan valdību, gan parlamentu. Norberts Hofers savas kampaņas laikā jau izteicies, ka iedzīvotāji būtu pārsteigti par tām ievērojamām pilnvarām, kādas prezidentam ir.
Hofers jau ir draudējis atlaist sociāldemokrātu un Tautas partijas veidoto valdību, ja tā neuzlabos savu darbību. Savukārt Aleksandrs van der Bellens ir paziņojis, ka viņš ievēlēšanas gadījumā neļautu iecelt kanclera amatā Brīvības partijas kandidātu, pat ja šī partija uzvarētu parlamenta vēlēšanās.
Satraukumu par iespējamo Norberta Hofera kļūšanu par pirmo galēji labējo prezidentu Eiropā jau pauduši Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Iespējams, ka tas saistāms ar spilgtā atmiņā esošo bijušo Austrijas Brīvības partijas līderi Jērgu Haideru, kurš savulaik slavināja nacistiskās Vācijas nodarbinātības politiku, izraisot starptautisku sašutumu un faktiski novedot Austriju izolācijā. Aģentūra “France Press” norāda, ka šoreiz, iespējams, pretreakcija varētu nebūt tik asa, jo labējās un nacionālistu partijas gūst arvien lielāku popularitāti arī citās Eiropas Savienības valstīs. Taču Hofera uzvara varētu būt kārtējais pamudinājums labējiem spēkiem arī citur Eiropā.
