Rezultāti oficiāli apstrīdēti, mēnesi pirms paredzēta vēlēšanās uzvarējušā, zaļo atbalstītā Aleksandra van der Bellena zvēresta nodošanas ceremonija, stājoties prezidenta amatā.
Iesniegumu, kurā oficiāli apstrīdēti prezidenta vēlēšanu rezultāti, iesniedzis galēji labējā spēka "Brīvības partija" līderis Heincs Kristiāns Štrahe. To trešdien apstiprināja Austrijas Konstitucionālā tiesa.
22.maija vēlēšanu rezultāti liecina, ka sīvā cīņā uzvarēja zaļo atbalstītais Aleksandrs van der Bellens ar 50,3% balsu. Galēji labējās Brīvībās partijas kandidāts Norberts Hofers zaudēja, atpaliekot tikai par 0,6 procentpunktiem jeb aptuveni 31 000 balsu.
Tādējādi Austrija tomēr nekļuva par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā par valsts galvu kļūst galēji labējo kandidāts. Tomēr cīņa vēl nav beigusies.
Brīvības partija 150 lappušu iesniegumā Konstitucionālajā tiesā apgalvo, ka vēlēšanu un balsu skaitīšanas procesā pieļauta virkne pārkāpumu. Tostarp iesniegumā teikts, ka pa pastu nodoto balsu skaitīšanas procesā likums pārkāpts 94 no 117 vēlēšanu apgabaliem. Lielākajā daļā no tiem balsu skaitīšana sākta priekšlaicīgi. Šajos apgabalos kopumā pa pastu nobalsoja 570 000 vēlētāju.
Partija arī apgalvo, ka tai ir pierādījumi, ka vēlēšanās bijis ļauts balstot arī personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem un ārvalstniekiem.
Pret imigrāciju noskaņotās Brīvības partijas līderis Štrahe paziņoja, ka "pārkāpumu apmērs ir vairāk nekā šausminošs". Viņš piebilda, ka partija nav "aizvainoti zaudētāji", bet runa ir par "demokrātijas pamatu aizsardzību". Štrahe paziņoja, ka "bez šīm kļūmēm un pārkāpumiem [Brīvības partijas kandidāts Norberts] Hofers varēja kļūt par prezidentu."
Savukārt vēlēšanās uzvarējušo van der Bellenu atbalstošie "zaļie" paziņoja, ka Brīvības partija nav spējusi "demonstrēt nevienu pašu konkrētu gadījumu, kad balsis būtu nepareizi saskaitītas". "Zaļie" gan atzina, ka ir jādomā par procesuālo problēmu novēršanu nākotnē, tomēr uzstāja, ka to nevar uzskatīt par vēlēšanu viltošanu.
Austrijas Konstitucionālajai tiesai tagad ir četras nedēļas laika, lai izlemtu, vai Brīvības partijas prasība ir pamatota un vai jebkādi iespējami pārkāpumi būtu ietekmējuši vēlēšanu iznākumu. Termiņš ir 6.jūlijs – divas dienas pirms paredzēta vēlēšanās uzvarējušā van der Bellena zvēresta nodošanas ceremonija, stājoties prezidenta amatā.
Ja tiesa Brīvības partijas sūdzību atzīs par pamatotu, ir vairāki iespējami tālākās notikumu attīstības scenāriji, tostarp daļēja balsu pārskaitīšana vai atkārtotas vēlēšanas skartajos vēlēšanu apgabalos.
Kaut Austrijas prezidenta pilnvaras lielākoties ir ceremoniālas, priekšvēlēšanu kampaņa polarizēja Austrijas sabiedrību tādos jautājumos kā migrācijas krīze un attiecības ar Eiropas Savienību. Turklāt pēc diviem gadiem Austrijā paredzētas parlamenta vēlēšanas.
