Austrijā vēlēšanu intriga: vai būs labēja valdība?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Svētdien, 15.oktobrī, pie vēlēšanu urnām dosies austrieši, lai izraudzītos nākamo parlamentu. Vēlēšanu galvenā intriga, līdzīgi kā citās šogad notikušajās vēlēšanās Eiropā, ir – cik lielus panākumus gūs galēji labējie un kāda būs jaunā koalīcija.

Pret imigrāciju stingri noskaņotā Brīvības partija cīnīsies par otro vietu, un tai ir ļoti lielas izredzes iekļūt valdībā. Tas varētu novest pie līdz šim labējākās valdības Austrijā.   

Vairāk nekā 1000 karavīru palīdz policijai sargāt valsts robežas no migrantiem un bēgļiem, kas cenšas ieceļot Austrijā. Robežu drošība ir teju vai centrālais temats, kas izskan šajā priekšvēlēšanu kampaņā Austrijā.

Par to runā ne tikai galēji labējā Brīvības partija, kas lielā mērā dominē publiskajā telpā un pēc prognozēm cīnīsies par otro vietu, bet arī konservatīvā Tautas partija, kurai vēlēšanās paredz uzvaru.

Pašreizējais Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs, kurš cer ieņemt kanclera amatu, ilgstoši cīnījās pret labējiem, bet tagad sācis ieņemt viņiem arvien tuvākas pozīcijas.

“Es apsolu, ka mēs centīsimies darīt visu, lai apturētu mūsu sociālo garantiju ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs darīsim visu, lai apturētu nelegālo imigrāciju, lai Austrijā atkal būtu kārtība un drošība,” solīja Kurcs.

Kurcs lepojas ar savu lomu Balkānu ceļa slēgšanā pērn, kas palīdzēja samazināt bēgļu plūsmu Eiropā. Viņš sola reformēt patvēruma meklētāju sistēmu, kā arī cīnīties pret politisko islāmu. Eksperti bažījas, ka Kurca labējās pozīcijas ļaus Brīvības partijai ieņemt vēl radikālākus uzskatus.

“Mēs redzam, kā notikumi attīstās Vīnē un citās pilsētās – te skolās ir vairāk musulmaņu nekā katoļu bērnu, jo mums ir bijis jānoraugās uz līdzšinējās koalīcijas politiku, kas gribēja iemainīt mūsu populāciju pret citu!” sludināja Brīvības partijas līderis Kristians Štrāhe.

Un tas var novest pie līdz šim labējākās valdības Austrijā - ja abas partijas vienosies koalīcijā.

Tas īpaši ticams tādēļ, ka sociāldemokrāti, kas 10  gadus vadījuši valdību kopā ar Tautas partiju, pieļāvuši iespēju darbu šajā koalīcijā vairs neturpināt. Bet ar galēji labējiem viņiem ir pārāk daudz domstarpību.

“Protams, ir bijušas runas par iespējamu koalīciju starp sociāldemokrātiem un Brīvības partiju. Bet tas strādātu tikai tad, ja sociāldemokrāti būtu stiprāki par viņiem. Tagad ir bažas, jo brīvības partija viņiem ir krietni priekšā. Un sociāldemokrāti nevarēs ievēlēt galēji labēju kancleru,” skaidroja politikas analītiķis Tomass Hofers.

Brīvības partija ir pirmā populistu partija, kas pēckara Eiropā iekļuvusi valdībā. 2000.gadā, kad tā pirmoreiz veidoja koalīciju ar Tautas partiju, Eiropas Savienība reaģēji ļoti asi. Vīnei uz laiku pat atņēma balsstiesības Eiropadomē. Bet vairākas dalībvalstis un Izraēla vērsa pret to ekonomiskas sankcijas.

Populisti piedzīvoja norietu 2008. gadā, kad autoavārijā gāja bojā viņu līderis Jērgs Haiders.

Taču pēdējos gadus tie piedzīvo atdzimšanu un nu politikas zinātnieki Austriju dēvē pat par “labējā populisma eksportētāju”.

Brīvības partija uzskatāma par celmlauzi, kuras stratēģijas pārņēmuši populisti citviet Eiropā.

Daudzi tajā vaino kreisās partijas, kas nav darījušas pietiekami daudz, lai radikāļus apturētu.

Tiesa, prezidents Aleksandrs van Bellens, kurš pagājušogad vēlēšanās uzvarēja ar proeiropeisku kampaņu, solīja nepieļaut galēji labējo valdību.

Viņš formāli ir tas, kurš izraugās kancleru un varētu nepieļaut Štrāhes līderību. Tas gan varētu izraisīt vēl vienu politisko krīzi valstī. Iespējams, ka tā ir neizbēgama.

Jau ziņots, ka Austrijas lielāko politisko partiju pārstāvji panākuši vienošanos par ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu šā gada 15. oktobrī. Šāds lēmums pieņemts pēc domstarpībām tā dēvētajā lielajā koalīcijā pēc tam, kad par atkāpšanos no vicekanclera un partijas vadītāja amata paziņoja konservatīvo līderis Reinholds Miterlēners. Viņš to skaidroja ar  domstarpībām starp savas partijas labējā spārna pārstāvjiem un koalīcijas partneriem – sociāldemokrātiem. Jaunais partijas vadītājs un ārlietu ministrs Sebastians Kurcs pieprasīja sarīkot ārkārtas vēlēšanas, guva atbalstu savai idejai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti