Austrija ir nolēmusi uzbūvēt vēl vienu žogu, lai mazinātu migrantu plūsmu. Šoreiz tas ir uz robežas ar Itāliju. Iepriekš nožogojums ir izveidots arī uz robežas ar Slovēniju, lai gan visas trīs valstis atrodas Šengenas zonā, kur būtu jābūt iespējai ceļot bez ierobežojumiem un kontroles.
Žoga būvniecības ieceri Itālijas laikrakstam “La Stampa” apstiprināja Austrijas Tiroles reģiona policijas priekšnieks Helmuts Tomaks. Tāpat Austrijas pusē tiek būvēts iebraucēju reģistrācijas centrs, savukārt Itālijā būšot autostāvvieta, kur automašīnām būs jāgaida pirms robežas šķērsošanas. Ir paredzams, ka visi darbi varētu tikt pabeigti maijā.
Lai gan šobrīd no Itālijas uz Austriju nozīmīga patvēruma meklētāju plūsma nav vērojama, Vīnes amatpersonas baidās, ka tā varētu atsākties. Tam ir divi iemesli. Viens no tiem ir nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, kas var tuvākajā laikā palielināt migrantu plūsmu no šī reģiona pāri Vidusjūrai uz Itāliju. Otrs ir tā dēvētā Rietumbalkānu migrācijas ceļa slēgšana. Līdz ar to nav izslēgts, ka Grieķijā esošie bēgļi varētu mēģināt caur Albāniju tikt pa jūru uz Itāliju un tad tālāk uz Austriju, Vāciju un ziemeļvalstīm.
Eiropas Parlamenta sociālistu grupas līderis itālis Džanni Pitella bija kritisks par Austrijas žogu. Viņaprāt tas kārtējo reizi pierāda, ka Eiropas Savienības valstis rīkojas katra pati par sevi vai nelielās grupās. Savukārt no Latvijas ievēlētais Artis Pabriks, kurš parlamentā ir atbildīgs par ieceri izveidot jauno Eiropas krasta un robežapsardzes dienestu, bija mazāk kritisks.
“Es domāju, ja šis ziņojums aizies un šī aģentūra tiks izveidota, tad radīsies nacionālajās valstīs (arī tajās, kuras patreiz būvē šos žogus) papildu cerība, ka bez viņiem var iztikt, jo viņiem jau naudu arī ir, kur likt. Un, ja mēs spēsim nodrošināt pareizu ārējās robežas administrāciju, tad šis process apstāsies. Bet viņš neapstāsies, pirms šis ziņojums būs pieņemts, jo, es domāju, ticēt solījumiem šeit nevajag. Te vajag redzēt, ka šī lieta sāk strādāt, ka migrācijas plūsma ir ierobežota, kontrolēta, un tad arī nacionālās valstis velti naudu netērēs,” skaidroja Pabriks.
Pirmdienas vakarā Pabriks Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejā prezentēja savu skatījumu par to, kādam ir jābūt kopējam Eiropas Krasta un robežapsardzes dienestam. Ir paredzams, ka šī aģentūra, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs tādām valstīm kā Grieķija, Itālija vai pat Latvija patrulēt Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, varētu tikt izveidota rudenī.
Mūsu valsts ir paredzējusi turēt rezervē aptuveni 30 robežsargus, kurus varēs uz laiku sūtīt darbam kopējā robežapsardzes dienestā. Idejas autori cer, ka šī institūcija palīdzēs cīņā ar cilvēku kontrabandistiem, kuri pārvadā migrantus no Turcijas un Ziemeļāfrikas uz Eiropu.
