Austrija pēc ārkārtas vēlēšanām ir ceļā uz jaunu valdību. 15.decembrī vēlu vakarā vēlēšanās uzvaru guvusī konservatīvā Tautas partija ir slēgusi vienošanos ar galēji labējo Brīvības partiju par koalīcijas izveidošanu. Ja valdību apstiprinās, tad Austrijas vara Eiropas uzmanības lokā nonāks lielākoties divu iemeslu dēļ: pirmkārt, valdību vadīs pasaulē jaunākais premjerministrs - Sebastians Kurcs, kurš ir tikai 31 gadu vecs, bet, tiesa, ļoti harismātisks un aizrautīgs politiķis un, otrkārt, - Rietumeiropā būs valdība, kurā pie varas stūres būs atgriezies galēji labējs spēks ar eiroskeptiskām idejām.
Austrija vēl nesen bija tā, kas savā ziņā lauza radikālisma un populisma uzvaras gājienu Eiropas Savienībā pēc „Brexit” referenduma Lielbritānijā un Marinas Lepēnas aktīvās kampaņas Francijā. Austrijā prezidenta vēlēšanās, jāteic gan, tikai par mata tiesu uzvarēja pārliecinātais eiropietis Aleksandrs van der Bellens, apsteidzot galēji labējās Brīvības partijas kandidātu Norbertu Hoferu. Šo uzvaru kā ļoti svarīgu izcēla visas Eiropas Savienības mērogā. Taču tagad Austrijas politika draud vērsties citā gultnē.
Partijas pagaidām valdības programmu nepublisko, šodien ar to dodas pie prezidenta un izrunās partiju valdēs. Taču maz ticams, ka tajā varētu būt būtiskas atkāpes no priekšvēlēšanu kampaņā solītā. Tā Austrijā lielākoties bija veidota, izceļot imigrācijas jautājumus.
Turklāt par stingrākiem ierobežojumiem imigrantiem iestājās gan konservatīvie, gan radikāļi. Galēji labējā Brīvības partija pat apsūdzēja Sebastiana Kurca Tautas partiju ideju zagšanā.
Arī Sebastians Kurcs pāris vārdos medijiem ir atklājis, ka programmā būs solījumi samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, rūpēties par lielāku drošību valstī un samazināt migrāciju.
Nākamais premjerministrs ir apsolījis slēgt migrantu ceļus, samazināt pabalstus bēgļiem un to, ka Austrijā varētu ieviest likumu, kas jebkuram ārzemniekam ļautu pretendēt uz pabalstiem tikai tad, ja viņš ir valstī dzīvojis piecus gadus.
Austrijā migrācijas jautājums ir ļoti aktuāls, jo lielajā bēgļu krīzes laikā – 2015. gadā, tā bija gan kā koridors, imigrantiem tālāk dodoties uz Vāciju, bet arī ir uzņēmusi vairāk nekā 90 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sīrieši, kas bēga no kara cauri Turcijai. Pēcāk arī līdzšinējā Austrija valdība Briselei ir darījusi zināmu, ka savu pienākumu ir izpildījusi un vairāk cilvēku uzņemt negrasās.
Nākamo Austrijas premjerministru Sebastianu Kurcu sabiedrība jau ir ievietojusi, tā sacīt, divos plauktiņos – vieni viņu dēvē par Austrijas Emanuelu Makronu, salīdzinot ar Francijas centrisko prezidentu tā iemesla dēļ, ka viņš spēj atrast līdzsvaru starp pārliecinātajiem nacionālistiem un konservatīvo ideju piekritējiem. Savukārt kritiķi viņu dēvē par Austrijas Donaldu Trampu, domājot par ASV prezidentu, jo viņš esot „nozadzis” vienu no valsts galvenajām partijām un pārtaisījis to pēc sava „ģīmja un līdzības”, viltīgi nomācot populistus, piesavinoties viņu idejas.
Dažādi politiķim tuvu stāvoši avoti atklāj, ka Kurcs ir padomājis par to, kā, pieņemot valdībā radikāļus, nosargāt Eiropas idejas. Viņš esot iecerējis vairāk atbildības par Eiropas lietām no Ārlietu ministrijas pārcelt uz savu kabinetu, kā arī ir nelokāmi nostājies pret jebkāda referenduma sarīkošanu par Austrijas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību.
