Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kurš pats ir pārliecināts eiropietis, ir devis zaļo gaismu valdības koalīcijai, kādu viņš, visticamāk nebūtu vēlējies redzēt. Austrijas valdībā turpmāk koalīciju veidos ārkārtas vēlēšanās uzvaras laurus guvusī konservatīvās Tautas partijas un galēji labējā Brīvības partija, kas pauž pret Eiropas Savienību vērstus uzskatus. Valdību vadīs 31 gadu vecais Tautas partijas līderis Sebastians Kurcs, bet Brīvības partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe ieņems vicekanclera amatu. Mediji vēsta, ka galēji labējie jaunajā valdībā iegūs arī svarīgos iekšlietu un aizsardzības ministru amatus.
Austrijas prezidents ir pavēstījis, ka jaunās valdības vadība viņu ir pārliecinājusi, ka noturēs Eiropas Savienību atbalstošu līniju, taču viņš pats personiski vēlēšoties tikties ar visiem ministriem pirms zvēresta nodošanas un viņu apstiprināšanas amatā. Prezidentam ir tiesības noraidīt atsevišķus ministrus, taču viņš paziņojis, ka neredz nekādus šķēršļus ministru zvēresta nodošanai.
Valdības programmu pagaidām vēl nepublisko, taču Sebastians Kurcs pāris vārdos medijiem ir atklājis, ka programmā būs solījumi samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, rūpēties par lielāku drošību valstī un samazināt migrāciju. Jāteic, ka abas partijas – gan Kurca vadītie konservatīvie, gan galēji labējie visu vēlēšanu kampaņu balstīja uz imigrācijas jautājumiem un Kurcs ir apsolījis slēgt migrantu ceļus, samazināt pabalstus bēgļiem un ka Austrijā varētu ieviest likumu, kas jebkuram ārzemniekam ļautu pretendēt uz pabalstiem tikai tad, ja viņi ir valstī dzīvojuši piecus gadus.
Atgādināšu, ka Austrijā migrācijas jautājums ir ļoti aktuāls, jo lielajā bēgļu krīzes laikā – 2015. gadā, tā bija gan kā koridors, imigrantiem tālāk dodoties uz Vāciju, bet arī ir uzņēmusi vairāk nekā 90 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sīrieši, kas bēga no kara cauri Turcijai.
Dažādi politiķim tuvu stāvoši avoti atklāj, ka Kurcs tomēr ir padomājis par to, kā pieņemot valdībā radikāļus, nosargāt Eiropas idejas. Viņš esot iecerējis vairāk atbildības par Eiropas lietām pārcelt uz savu kabinetu, kā arī ir nelokāmi nostājies pret jebkāda referenduma sarīkošanu par Austrijas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, lai izvairītos no Lielbritānijas scenārija.
Austrijas valdības izveidošanai rūpīgi līdzi seko arī Brisele. Tradicionāli tā valstu iekšējos politiskajos procesos iejaukties nedrīkst, taču jau tagad sagaidāms, ka galēji labēja spēka atrašanās valdībā radīs papildus spriedzi jautājumos, kas Eiropā joprojām ir risināmi un vienlaikus arī ļoti jūtīgi, piemēram, jau minētā migrācija.
