ĪSUMĀ:
- Koalīcija sabruka pēc video, kas rada aizdomas par publiskā iepirkuma līguma piedāvāšanu pret atbalstu valdošajai Brīvības partijai.
- Video redzamais vicekanclers Štrahe bija spiests atkāpties.
- Arī pēc skandāla Brīvības partiju atbalsta 20% austriešu (2017.gadā par to nobalsoja 26%).
- Austrijā priekšvēlēšanu kampaņā priekšplānā izvirzās arī vides jautājums.
- Vēlēšanu lielākie ieguvēji var būt “zaļie”, kas tagad var iekļūt parlamentā ar 13%.
- Eksperti prognozē uzvaru kanclera Kurca Tautas partijai.
- Eksperti pieļauj: Kurcs varētu atteikties no sadarbības ar līdzšinējiem partneriem – galēji labējo Brīvības partiju.
- Koalīcijas sarunas pirms valdības izveidošanas varētu ievilkties mēnešiem ilgi.
Bijušā Austrijas kanclera Sebastiana Kurca pārstāvētās Tautas partijas (OeVP) koalīcija ar galēji labējo Brīvības partiju (FPOe) sabruka pēc tā dēvētās Ivisgeitas skandāla. Skandālu izraisīja divu vācu laikrakstu publiskotais slepus izdarītais videoieraksts.
Tajā redzams, kā Brīvības partijas bijušais līderis un toreizējais vicekanclers Heincs Kristiāns Štrahe sievietei, kas uzdodas par kāda krievu oligarha radinieci, šķietami piedāvā publisko iepirku līgumus apmaiņā pret atbalstu viņa kampaņai. Pēc šī skandāla Štrahe bija spiests atkāpties no visiem amatiem valdībā un partijā.
Neskatoties uz skandālu un to, ka pirms vēlēšanām izskanēja jaunas pret Štrahi vērstas apsūdzības par partijas līdzekļu izšķērdēšanu, 20% austriešu joprojām grasās balsot par Brīvības partiju, un tas ir tikai par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā.
Paredzams, ka tieši sociāldemokrāti un galēji labējie vēlēšanās cīnīsies par otro vietu.
Atbalsts galēji labējiem nav ievērojami krities, pat neskatoties uz to, ka imigrāciju, kas bijusi tradicionālā Brīvības partijas kampaņas tēma, vēlētāju uzmanības lokā kā galvenais viņu rūpju avots nomainījusi globālā sasilšana.
Tomēr partiju aizēno tās sakari ar Krieviju, un Rietumu partneri ir nobažījušies, ka caur Austriju Maskava varētu iegūt slepenu informāciju.
Lai gūtu lielākus panākumus vēlēšanās, arī citas partijas centušās spodrināt savu vides aizstāvju reputāciju.
Vēlēšanu lielākie ieguvēji varētu būt „zaļie”, kas vides aizsardzībai savā kampaņā atvēlēja lielu lomu. Pirms diviem gadiem viņi nespēja pārvarēt četru procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, taču tagad aptaujas „zaļajiem” sola 13% balsu.
Lai gan gana daudz cilvēku varētu atbalstīt Brīvības partiju un „zaļos”, tomēr eksperti min, ka lielākās izredzes uzvarēt vēlēšanās ir Kurca Tautas partijai, kas vēlēšanās varētu iegūt aptuveni trešdaļu balsu. Tas būtu kārtējais Kurca pārliecinošais panākums, ko viņam, neskatoties uz savu jaunību, izdevies gūt politikā.
Kā viens no iespējamajiem jaunās koalīcijas variantiem tiek piesaukta konservatīvo sadarbība ar „zaļajiem” un liberālo partiju „Jaunā Austrija”. Analītiķi min, ka Kurcs par šādu koalīciju varētu izšķirties, atceroties galvassāpes, ko viņam sagādājuši iepriekšējie sadarbības partneri, kas bieži atļāvušies izteikumus, kuri tikuši uztverti kā rasistiski vai antisemītiski.
Tomēr domas dalās. Lai gan pats Kurcs brīdinājis, ka citas partijas varētu apvienoties, lai konservatīvos atstātu pozīcijā, daļa ekspertu arī uzskata, ka ticamākais scenārijs ir vecās koalīcijas atjaunošana.
Neatkarīgi no tā, kāds politiskais izkārtojums parādīsies pēc vēlēšanām, tiek prognozēts, ka koalīcijas sarunas pirms jaunās valdības izveidošanas varētu ievilkties mēnešiem ilgi.
Parlamenta sastāvu izvēlēsies vairāk nekā 6 miljoni Austrijas balsstiesīgo.
