Austrijas valdība spērusi visai krasu soli, pieņemot programmu, kas likusi satrūkties daudziem tūkstošiem valstī dzīvojošo musulmaņu.
Politiķi, lai izsistu no rokām varas kārtis galēji labējai Brīvības partijai (FPÖ) un mazinātu sabiedrības atbalstu tai, ir pieņēmuši programmu, kas vēl bez vairākiem citiem nosacījumiem paredz arī liegumu ierasties sabiedriskās vietās ar pilnīgi aizklātu seju.
Visai apjomīgajā valdības programmā sacīts, ka valdošā koalīcija, kuru veido sociāldemokrāti un konservatīvā Tautas partija, tic "atvērtai sabiedrībai, kas balstīta atklātā saziņā, un tā neesot savienojama ar pilnīgi aizklātu seju sabiedriskajās vietā. Vienlaikus civildienesta ierēdņiem aizliegta jebkādu reliģisku simbolu nēsāšana. Programma plāno pastiprināt videonovērošanu un īstenot citus drošības pasākumus.
Savukārt imigrantiem, kuri saņems atļauju palikt Austrijā, būs jāparaksta "integrācijas līgums" un "vērtību deklarācija".
"Tiem, kuri nav gatavi pieņemt apgaismības vērtības, nāksies pamest mūsu valsti un sabiedrību," sacīts ministru parakstītajā dokumentā. Tiem imigrantiem, kuriem atteiks uzturēšanās atļaujas, ja viņi atsacīsies atstāt Austriju, draudēs līdz pat 15 000 eiro liela sodanauda.
Šos valdības lēmumus paredzēts īstenot pusotra gada laikā.
Valdības programmas punkti jau tagad izraisījuši dažādas reakcijas. Lēš, ka vairāk nekā simts sieviešu visā Austrijā nēsā augumu un seju pilnīgi nosedzošu musulmaņu apģērbu, un ir bažas, ka šie nosacījumi varētu radīt tādu situāciju, ka viņas vairs nepametīs mājas.
Savukārt tūrisma nozare paudusi, ka Austrijas nosacījumi varētu atvairīt ceļotājus no musulmaņu zemēm Persijas līča valstīs.
Austrijas politiķi gan apgalvo, ka šis lēmums ir dziļi simbolisks, jo vairākas Eiropas zemes jau ir ieviesušas liegumus nēsāt seju nosedzošas galvassegas. Francija un Beļģija ir tās Eiropas zemes, kurās jau pirms sešiem gadiem ir ieviests šis aizliegums, bet tagad ar līdzīgu likumprojektu ceļā ir Nīderlande. Par to, ka šāds liegums būtu nepieciešams, ir izteikusies arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt ir virkne Eiropas zemju, kas par to neuztraucas, un viena no tām ir Lielbritānija.
Lai noteikumi pilnībā stātos spēkā, par tiem būs jābalso Austrijas parlamentam.
Jau ilgāku laiku Austrijā mēļoja par iespējamām pirmstermiņa vēlēšanām, kurās, saskaņā ar aptauju datiem, lielas iespējas būtu uzvarēt galēji labējai Brīvības partijai. Taču, kā norāda analītiķi, tas, ka valdība pieņēmusi jaunu programmu liecina, ka koalīcija ir apņēmusies turēties pretī satricinājumiem turpināt darbu līdz savu pilnvaru termiņa beigām 2018.gada rudenī.
Noskaņojums Austrijā patlaban liecina, ka sabiedrībā pieaug vilšanās koalīcijas partijās, kuras desmitgadēm pārvaldījušas valsti. Valstī ir pieaudzis bezdarbs, nodokļi un birokrātija, un daudzi ir neapmierināti ar valdības imigrācijas politiku, kas bruģē ceļu galēji labējiem spēkiem.
