Pēc viņa vārdiem, tās personas, kuras vēlēsies Austriju tikai šķērsot, lai nokļūtu Vācijā vai kādā citā valstī, tiks nosūtītas atpakaļ. Austrijas lēmums pastiprināt robežkontroli kārtējo reizi ir aktualizējis arī jautājumu par Šengenas zonas nākotni.
Pastiprinoties bēgļu un patvēruma meklētāju plūsmai, Austrija ir kļuvusi ne tikai par vienu no šo ieceļotāju iecienītākajiem galamērķiem, bet arī par vienu no tranzītvalstīm, caur kuru bēgļi cenšas nokļūt Vācijā vai tālāk Skandināvijas valstīs.
Pagājušās nedēļas nogalē Austrija paziņoja par to, ka turpmāk ieceļošana valstī tiks apgrūtināta un faktiski tiek atjaunota robežkontrole. Valstī palikt tiks atļauts tikai tiem, kuri tiešām vēlēsies šeit iegūt patvērumu. Ja personas izteiks vēlmi doties uz kādu citu valsti, tās tiks nosūtītas atpakaļ uz Slovēniju. Austrijas rīcība lika aktualizēties diskusijām par Šengenas zonas nākotni, taču valsts ārlietu ministrs Sebastians Kurcs paziņojis, ka šī neesot nekāda milzīga problēma, bet gan potenciāls pamudinājums Eiropas risinājuma meklējumos. Pēc viņa vārdiem, ja visas valstis ierobežotu ieceļojošo bēgļu skaitu un slēgtu savas robežas, tam būtu pozitīvs domino efekts, jo bēgļiem vairs nebūtu tik viegli pārvietoties un imigrācijas apjomi mazinātos.
Trešdien Austrija spērusi nākamo soli, paziņojot, ka šogad uzņemamo ieceļotāju skaits tiks samazināts uz pusi. Austrijas kanclers Verners Feilans paziņojis, ka šogad Austrija uzņems vien 37 500 cilvēku, salīdzinājumā ar 90 000 pērn, bet līdz 2019. gadam - ne vairāk par 130 000 patvēruma meklētāju.
Šis esot orientējošs skaitlis un eksperti vēl diskutēs par turpmāko rīcību gadījumā, ja šis skaitlis tiks pārsniegts. Austrijas kanclers arī aktīvi atbalsta savas vācu kolēģes Angelas Merkeles aicinājumu citām Eiropas Savienības (ES) valstīm aktīvāk iesaistīties bēgļu pārvietošanā.
Tikmēr Austrijai kaimiņos esošā Slovēnija paziņojusi, ka arī tā varētu ieviest pagaidu robežkontroles pasākumus imigrantu plūsmas mazināšanai uz savas dienvidu robežas ar Horvātiju. Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars paziņojis, ka ES ārējo robežu nodrošināšanai ir nepieciešams atrast ES līmeņa risinājumu, papildus palīdzību piešķirot tieši Balkānu valstīm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Maķedonijai, kurai būtu jānosūta palīgā gan policijas spēki, gan jānodrošina pienācīgs ekipējums. Slovēnijas premjerministrs arī brīdinājis, ka ar siltāka laika iestāšanos ieceļošanu ES gaida miljoniem bēgļu no Afganistānas, Irākas, Sīrijas, un citām valstīm.
Pēdējo dienu laikā arī ES līderi arvien aktīvāk sākuši diskutēt par robežu drošību. Kā paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, drošas ārējās robežas butu galvenais priekšnoteikums bezrobežu zonas saglabāšanai ES iekšienē. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdinājis, ka robežu slēgšana Eiropā apdraud visu Šengeneas zonu, kas savukārt apdraud Eiropas vienoto valūtu un Eiropas ekonomiku kopumā. Pēc viņa vārdiem, tas, kurš nogalinās Šengenu, novedīs kapā arī Eiropas iekšējo tirgu.
