Intervijā vietējiem medijiem Kerns norādīja, ka Turcijas demokrātijas standarti neatbilst Eiropā pieņemtajām normām. Tāpēc patlaban notiekošās iestāšanās sarunas ir tikai fikcija.
Viņš brīdināja, ka Turcijas ekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks nekā lielākajā daļā bloka dalībvalstu un tās integrēšana vienotajā tirgū radītu milzīgu ekonomisku sajukumu.
Tā vietā Briselei vajadzētu meklēt jaunas alternatīvas, lai palīdzētu tuvināt Turcijas tautsaimniecību ES standartiem.
Kerns arī uzsvēra, ka oficiālā Ankara ir nozīmīgs bloka partneris drošības un integrācijas jautājumos, tomēr tai nevajadzētu šantažēt Eiropu bēgļu jautājumā.
Kerns pauda pārliecību, ka iestāšanās sarunu pārtraukšana neapdraudētu vienošanos ar Ankaru par migrācijas apturēšanu, jo Eiropas Savienība ir „ekonomiski pārāka” un Turcija no tās „ir atkarīga”.
Kerns pateica, ka viņš grib sākt debates par iestāšanās sarunu jautājumu septembrī, kad tiksies Eiropas Savienības valstu līderi.
Turcijas amatpersonas iepriekš brīdināja, ka nepildīs noslēgto vienošanos par imigrantu atpakaļuzņemšanu, ja ES tās pilsoņiem nenodrošinās bezvīzu režīmu.
Tikmēr Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands vizītes laikā Turcijā paziņoja, ka saprot Turcijas nepieciešamību vērsties pret tiem, kas stāvēja aiz apvērsuma, vienlaikus aicinot ievērot likuma varu. Jaglands arī pauda, ka Eiropai nav pietiekamas izpratnes par to, kas noticis Turcijā. Eiropas Padomē ietilpst 47 dalībvalstis, un tās uzdevums ir veicināt demokrātiju un aizsargāt cilvēktiesības. Tā nav Eiropas Savienības institūcija, bet visas kopienas valstis ir organizācijas locekles.
