Austrijā prezidentu vēlē atkārtoti, jo iepriekšējo iznākumu Austrijas Konstitucionālā tiesa anulēja.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika vēl aprīlī, uzvaras laurus plūca galēji labējās Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers. Otrajā kārtā maijā viņu nedaudz apsteidza bijušais "zaļo" līderis un tagad neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens. Taču Brīvības partija vērsās Konstitucionālajā tiesā, norādot uz pārkāpumiem balsu skatīšanā un tiesa iznākumu anulēja.
Tagad vēlēšanas notiek atkal un ar aizturētu elpu tām seko visur Eiropā, domājot par to, kā Austrijas vēlēšanu iznākums varētu iedvesmot politisko ainu arī citās valstīs. Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers ir solījis sarīkot līdzīgu referendumu Austrijā, kāds notika Lielbritānijā, proti, vai valstij palikt Eiropas Savienībā. Eksperti lēš, ka pat tad, ja tomēr prezidenta amatā nokļūtu Aleksandrs van der Bellens, tad tā tik un tā būtu īslaicīga galēji labējo neveiksme, jo aptaujas sola viņiem lielus panākumus nākamajās parlamenta vēlēšanās.
Austrijas prezidentam līdzīgi kā citās Eiropas valstīs ir ceremoniāla loma, taču vēlētāju atbalstu labēji radikālam politiķim eksperti redz kā visai precīzu rādītāju sabiedrībā augošajai neapmierinātībai pret imigrācijas politiku un līdzšinējo valsts politisko kursu kopumā.