Viens no galvenajiem jautājumiem ir kaujinieku rektrutēšanas ierobežošana sociālajos medijos un cīņa pret teroristu propagandu.
Āzijas un Klusā okeāna valstu reģionālajā ekstrēmisma samitā Sidnejā piedalās gan pārstāvji no aptuveni 25 valstīm, tostarp Malaizijas, Japānas, Jaunzēlandes, gan no sociālajiem tīkliem un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, „Twitter”, „Facebook,” un „Google.”
Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots, atklājot konferenci, uzsvēra, ka ir jāatrod ceļi, kā cīnīties pret ekstrēmistu grupējumu ideoloģiju un veidiem, kā tie vervē kaujiniekus.
Līdz ar to samita laikā tiek apspriests, kā valdībām šajā jautājumā vēl ciešāk sastrādāties ar sociālajiem medijiem, ko džihādisti bieži izmanto kā rekrutēšanas platformu. Abots norādīja, ka galvenais izaicinājums ir izdomāt, kā novērst jauniešu pievienošanos džihādistu grupējumiem.
Runājot par grupējumu „Islāma valsts,” Abots paziņoja, ka šis ir terorisms nevis ar vietēja, bet ar „globāla mēroga ambīcijām”, paužot, ka grupējums ir „nāves kults” ar „taustekļiem”, kas sniedzas tālu.
„Ja grupējumam „Islāma valsts” ļauj, tas pie katras personas un katras valdības nāk ar vienkāršu vēsti - „Pakļaujies vai mirsti.” Kalifāta deklarācija ir nekaunīga pretenzija uz vispasaules valdīšanu. Ar šādu grupējumu nevar iesaistīties sarunās, pret to var tikai cīnīties,” norādīja Abots.
Saskaņā ar Austrālijas valdības datiem, vairāk nekā 100 šīs valsts pilsoņi pievienojušies džihādistu grupējumiem Tuvajos Austrumus, un vismaz 30 tikuši nogalināti. Austrālija kopš septembra paaugstinājusi terorisma draudu līmeni uz atzīmi „augsts”, un īstenojusi vairākus pretterorisma reidus. Irākā atrodas aptuveni 500 Austrālijas karavīru, kas nodarbojas ar vietējo valdības spēku apmācīšanu.
Pastāvot bažām par džihādistu grupējumu ietekmi uz nacionālo drošību, kriminalizēta ceļošana uz terorisma karstajiem punktiem. Austrālija apsver iespēju ieviest likumu, kas ļaus atņemt pilsonību personām, kam ir dubultā pilsonība un ja tās tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs.
Līdzīga konference notika februārī Vašingtonā, kur ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka valstīm ir jācīnās pret galvenajiem iemesliem, kādēļ kaujinieki pievienojas šādiem džihādistu grupējumiem. Tomēr trīs dienu sarunas nenoveda pie kādiem konkrētiem plāniem, kādus soļus spert.
Divu dienu sanāksme Sidnejā sākās laikā, kad Obama apstiprināja vēl 450 ASV militārpersonu nosūtīšanu uz Irāku, kas palīdzētu cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts", lai pievienotos tur jau esošajai aptuveni 3000 militārpersonu lielajai ASV misijai. Karavīri karadarbībā neiesaistās, bet apmāca Irākas valdības spēkus. ASV vadītās koalīcijas uzlidojumiem un Irākas armijai pagaidām nav izdevies efektīvi atspiest džihāidstu grupējumu.
Šonedēļ aprit gads, kopš džihādistu grupējums „Islāma valsts” ieņēma Irākas otro lielāko pilsētu Mosulu valsts ziemeļos, šokējot Bagdādi un starptautisko sabiedrību. Pilsētas ieņemšana ļāva kaujiniekiem sākt ofensīvu un pārņemt vēl citas teritorijas.
Kaut jau 10 mēnešus turpinājušies ASV vadītās koalīcijas gaisa uzlidojumi, grupējums saglabājis kontroli pār ieņemtajām teritorijām, tajās ieviešot stingrus šariata likumus. Uzlidojumus Sīrijā, kur atrodas grupējuma varas centri, īsteno ASV un Arābu valstis, kamēr citas, kā Francija un Lielbritānija, iesaistījušās operācijās tikai Irākā.
