Par pirmo rezidējošo Latvijas vēstnieku Austrālijā kļuvis Marģers Krams, kurš Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts” atbild uz jautājumiem, kas aktuāli Austrālijas latviešiem, kā arī stāsta par izaicinājumiem jaunajā amatā.
Atņemtā dāvana
Austrālijas latviešiem pirms dažiem gadiem nācās piedzīvot vilšanos, jo pēc tam, kad bija izsludināts, ka Latvijas valsts budžetā ir atvēlēti līdzekļi vēstniecības atvēršanai Austrālijā, pēdējā mirklī tomēr vēstniecības nauda tika novirzīta citām prioritātēm.
“Tā bija liela vilšanās, [likās] ka nu tūlīt būs, tūlīt būs... Sajūta bija līdzīgi kā tad, ja Ziemassvētku vecītis atnestu dāvanu un tūdaļ to atkal atņemtu,” atceras Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča.
“Tā bija nepatīkama sajūta, un sabiedrība bija neapmierināta, lai arī nauda nekur nepazuda, to novirzīja mediķu algām. Tomēr dāvana, par ko mēs tik ilgus gadus cīnījāmies un gaidījām, tika atņemta. Tāpēc šobrīd latviešu sabiedrība ir ļoti priecīga par savu vēstnieku.”
Vēstnieks ar pieredzi
Latvija līdz šim Austrālijā bija pārstāvēta ar goda konsuliem, bet pie sava rezidējošā vēstnieka tikusi vien šoruden.
Kā uzsver laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors Gunārs Nāgels, tas ir svarīgs notikums ne tikai Austrālijas latviešiem, bet arī Latvijai, jo beidzot tālajā kontinentā Latvijai ir savas rokas un acis.
Kopš 13. oktobra darbu uzsācis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijas Savienībā Marģers Krams.
“Katram vēstniekam ir gods būt pirmajam rezidējošam. Skaidrs, ka pirms manis ir bijuši akreditēti vēstnieki, bet nerezidējoši, tāpēc tas ir tāds pagodinājums. Tie ir svētki, bet priekšā gaidāms nopietns un pamatīgs darba cēliens,” stāsta Krams.
No 2017. gada 14. decembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Austrālijā bija Dace Treija-Masī, kura rezidēja Japānas galvaspilsētā Tokijā, vēl pirms tam vēstnieks Austrālijā bija Andris Teikmanis, kurš rezidēja Londonā, bet pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā bija Indulis Bērziņš, kurš rezidēja Vīnē.
Marģers Krams darbu Ārlietu ministrijā sācis pirms diviem gadu desmitiem, pirmā rotācija bija pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas, kur nodarbojies ar tirdzniecības politikas jautājumiem, un tas sakrita ar laiku, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Pēcāk strādājis Kanādā, arī Latvijā, Ārlietu ministrijā un Valsts prezidenta kancelejā kā prezidenta padomnieks un tad strādājis Zviedrijā, no kurienes nokļuvis Austrālijā.
“Man ir prieks un gandarījums, ka Latvija paplašina savu diplomātisko korpusu, atverot jaunu vēstniecību Austrālijā,” vēsta Krams.
100 gadu jubileja
Vēstniecības atvēršana šogad ir arī simboliski nozīmīga, jo aprit 100 gadi, kopš Austrālija atzina Latvijas neatkarību de iure un 30 gadi kopš diplomātisko attiecību dibināšanas.
“Austrālija kā neatkarīga valsts ir tikai 120 gadu veca, jo tā dibināta 1901. gada 1. janvārī, tātad lielāko daļu no Austrālijas pastāvēšanas tā atzinusi Latviju de iure,” norāda Nāgels.
Daudziem ir iespaids, ka vēstniecības galvenais uzdevums ir pasu kārtošana un citu neko vēstniecībā nedara, bet tas ir maldīgs priekšstats. Viena no Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu cerībām ir tas, ka tagad iekustēsies abpusēja sadarbība ekonomikas jomā.
Austrālijas latvieši cer, ka vēstnieks risinās starptautiskus jautājumus, tostarp par sociālo atbalstu, dubultiem nodokļiem. Runājot par pirmajiem darāmajiem darbiem, vēstnieks uzsver to, ka nāksies būt multifunkcionālam, darbojoties dažādās jomās un sfērās.
“Šī ir divpusēju attiecību vēstniecība, tāpēc tā atrodas Kanberā, Austrālijas galvaspilsētā. Latvija un Austrālija ir politiski līdzīgi domājošas valstis, kas ir pozitīvi. Mūsu sabiedrības balstītas līdzīgās vērtībās tam, kā saprotam demokrātiju, vārda brīvību, likuma varu, cilvēktiesības, un tas mūs vieno, sadarbojoties savā starpā un starptautiskās organizācijās. Protams, ka mūsu uzdevums būs organizēt vizītes, risināt politisko dialogu, veicināt ekonomiskās attiecības, veidot projektus kultūras jomā,” stāsta Krams.
“Svarīgs jautājums, kas Latviju saista ar Austrāliju, ir daudzskaitlīgā un jaudīgā latviešu kopiena. Tie ir svarīgākie temati, pie kuriem steigšus jāķeras klāt.”
Sadarbība ekonomikas jomā
Turpinot uzskaitīt jomas, kur var darboties, vēstnieks runā par potenciālu tirdzniecībā, investīcijās un tehnoloģijās, tāpat vēstniecību interesē Austrālijas skatījums uz mūsu reģionu, tā attīstību. Tāpat vēstnieks sola ķerties klāt pie nodokļu dubultās neaplikšanas konvencijai un tā dēvētajam brīvdienu līgumam, kas dotu iespēju jauniešiem ceļot, pastrādāt, gūt pieredzi un atgriezties Latvijā.
Tāpat tiks meklētas iespējas savest kopā ar Austrālijas partneriem gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Sagatavošanas procesā ir brīvās tirdzniecības līgums starp Austrāliju un Eiropas Savienību, uz to mēs raugāmies kā uz iespēju, bet līgumam ir nepieciešams veikt sagatavošanas darbus, lai brīdī, kad tas stājas spēkā, mēs varētu izmantot iespējas paplašinot iespējas.
Runājot par politiskajiem jautājumiem, ideāli, vēstnieka vārdiem runājot, būtu, ja jau tagad varētu plānot vizītes, bet jāskatās, kādi būs ceļošanas ierobežojumi Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Līdz ar vēstniecības klātbūtni iespējams aktīvi izvērst tos konsulāros pakalpojumus, kas diasporai ir aktuāli. Vēstnieks sola, ka vēstniecības darbinieki dosies arī uz lielākajiem diasporas centriem visa Austrālijā, lai tur sniegtu konsulāros pakalpojumus, tāpat ikviens jau tagad var pieteikties vēstniecības apmeklējumam Kanberā.
Jāsadarbojas ar Eiropas kolēģiem
Gunārs Nāgels vēstniekam vaicā, vai viņam nesagādā grūtības Austrālijas angļu valoda. Krams ar smaidu atbild, ka jāpierod pie dialekta vai izloksnes, bet principā milzu problēmas valoda nesagādā.
Nāgels arīdzan jautā, cik cieša sadarbība plānota Latvijas vēstniecībai ar citu Eiropas valstu pārstāvniecībām.
''Tā jau ir ierasta prakse, ka vēstnieki, kuri akreditēti no ES trešajās valstīs, regulāri tiekas, lai apspriestu jautājumus ar attiecīgās valsts, kas šajā gadījumā ir Austrālija, politisko dzīvi gan federālā, gan pavalsts līmenī. Tāpat risinām jautājumus kas saistīti ar Austrālijas un Eiropas Savienības attiecībām,” sola Krams.
Skaidrīte Aguļēviča grib uzzināt, vai vēstniekam ir izdevies satikties ar tiešo kaimiņu Lietuvas un Igaunijas vēstniekiem. Krams saka, ka ticies ar Igaunijas vēstnieci un pamazām iepazinis ES diplomātisko korpusu.
Austrālijas latvieši grib balsot
Un vēl svarīgs jautājums, ko aktualizē diasporas pārstāvji, proti, vai un kā vēstniecība palīdzēs rīkot Saeimas vēlēšanas, tostarp palīdzot iepazīt deputātu kandidātus.
Vēstnieks sola rīkoties atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas vadlīnijām un instrukcijām, veidojot vēlēšanu iecirkņus. Starp citu, Saeimas vēlēšanās Austrālijas latvieši ir ļoti aktīvi gan kā rīkotāji, gan kā dalībnieki.
Par to, vai un kā vēstniecība palīdzētu iepazīt deputātu kandidātus, vēstnieks skaidri vēl nezina, vien, atsaucoties uz savu līdzšinējo pieredzi, apsver iespēju organizēt diasporas sabiedrībai tikšanos ar politologiem, kuri palīdzētu izprast politisko situāciju Latvijā, analizējot politisko partiju programmas, lai diaspora varētu veiksmīgi piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Austrālijas Latviešu apvienība šogad svin 70. jubileju. To atzīmēs 14. novembrī ar nelielu, neformālu sarīkojumu, uz kuru aicināts arī jaunais Latvijas vēstnieks Austrālijā, un vēstniekam tā būs pirmā klātienes tikšanās ar diasporu.
