Austrālijas līderi nav slēpuši savu nepatiku pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēl šonedēļ viņu apsūdzot par centieniem atdzīvināt carismu un Padomju Savienību. Eļļu ugunij pielējuši arī vairāki Krievijas karakuģi, kas tieši šajās dienās pietuvojušies Austrālijas piekrastei.
G20 grupā ietilpst 19 valstis un Eiropas Savienība, un šajā nedēļas nogalē Austrālijas piekrastes pilsētā Brisbenā tiksies pasaules ietekmīgākie līderi, tostarp, ASV un Krievijas prezidenti.
G20 grupā ietilpstošās valstis pārstāv divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju, trīs ceturtdaļas pasaules tirdzniecības un to ekonomikas nodrošina 85% no globālā iekšzemes kopprodukta.
Šogad grupas līderu samitu rīko Austrālija, kas uzvērusi, ka sanāksmē diskusijas galvenokārt koncentrēsies uz ekonomiku. Viens no jautājumiem ir, kā sasniegt šogad izvirzīto ambiciozo mērķi ekonomikas izaugsmi palielināt par 2% piecu gadu laikā. Tirdzniecības liberalizācija būs vēl viens temats. Tāpat tiks spriests par iespējām, kā cīnīties pret starptautisko uzņēmumu stratēģijām, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Tomēr apspriesti tiks ne tikai ekonomiska rakstura jautājumi. Gaidāmas sarunas par to, kā cīnīties pret radikālo džihādistu grupējumu „Islāma valsts”, kā arī Ebolas vīrusu.
Saspringtāks nekā ierasti šis G20 samits būs Ukrainas krīzes dēļ. Brisbenā ieradīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru rietumvalstis apsūdz par prokrievisko separātistu atbalstīšanu, un pret Maskavu ieviesušas sankcijas. Pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas vasarā virs prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos Putina klātbūtne Brisbenas samitā tika apšaubīta, tomēr galu galā tika nolemts viņu uzņemt.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons jau piektdien paziņoja, ka Putinam ir jāpārtrauc iebiedēt mazākas valstis. Viņš brīdināja, ka Krievijai draud jaunas sankcijas, ja Maskava nopietni nepievērsīsies konflikta Ukrainas austrumos risināšanai. Kremļa rīcību viņš nosauca par „nepieņemamu.”
„[Krievija] ir liela valsts, kas iebiedē mazāku Eiropas valsti,” paziņoja Kamerons.
Kritiska pret Putinu ir bijusi arī Austrālija, it īpaši pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas. Starp bojā gājušajiem bija arī gandrīz 30 austrāliešu.
Austrālijas premjers Tonijs Abots šonedēļ apsūdzējis Putinu par centieniem atdzīvināt „carisma zaudēto godību vai veco Padomju Savienību”. Eļļu ugunij pēdējās dienās pielējuši Austrālijas ziemeļu piekrastei pietuvojušies četri Krievijas karakuģi, kas atrodas starptautiskajos ūdeņos. Austrālijas jūras kara flote piektdien apstiprināja, ka nosūtījusi trešo kuģi, lai novērotu Krievijas flotiles darbības.
Samita laikā gaidāmas arī protesta akcijas pret pasaules līderu politiku. Demonstrācijas pieteikušas vairāk nekā 20 grupas, kurām dota atļauja rīkot akcijas noteiktās teritorijās. Gaidāms, ka protestos piedalīsies vairāki tūkstoši cilvēku. Drošības un kārtības nodrošināšanai norīkoti vairāki tūkstoši policistu.
