Austers: Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu tikai formāla

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), ja šādu scenāriju referendumā atbalstīs britu sabiedrība, varētu būt tikai formāls solis, jo valstij tik un tā saglabāsies ļoti ciešas attiecības ar ES. Tā intervijā Latvijas Radio lēš  Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers.

“Tā būtu tāda formāla izstāšanās, jo patiesībā Lielbritānija noteikti būs ļoti tuvs partneris Eiropas Savienībai. Patiesībā tad varētu veidoties līdzīgas attiecības kā ar Šveici.

Tiks saslēgti divpusējie līgumi ar Lielbritāniju, un tā būs tikpat sasaistīta kā bija. Tikai nebūs šis formālais dalības statuss,” skaidro Austers.

Viņš gan norāda, ka nav iespējams droši prognozēt referenduma iznākumu: “Referendumi ir ļoti neparedzami, un negaidīti apstākļi var būtiski ietekmēt šo rezultātu.”

Pašlaik gan sabiedriskās domas aptaujas rezultāti uzrāda, ka par izstāšanos no ES ir vairāk iespējamo balsotāju, nekā par palikšanu. Par iziešanu pārsvarā ir vīrieši virs 40 gadiem un tie, kuri dzīvo Anglijas vidienē. Savukārt palikt ES vairāk vēlas jaunieši un tie, kuri dzīvo Londonā un Skotijā, kā arī turīgākā sabiedrības daļa.

Tomēr britu izstāšanas varētu ietekmēt arī citas ES valstis. “Domāju, ka notikumus Lielbritānijā ar lielu satraukumu vēro Dānijā un Zviedrijā. Arī šīs valstis tradicionāli bijušas eiroskeptiskas un vienmēr piekļāvušās Lielbritānijai par to, ka vajadzētu dot priekšroku brīvam tirgum, mazāk regulācijai Eiropā,” skaidro Austers.

Tāpat “populistiskie režīmi”, kas atsaukties uz Lielbritāniju kā piemēru, varētu būt Polijā, Čehijā un Ungārijā, prognozē Austers.

Jau ziņots, ka Eiropadomes līderis Donalds Tusks piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās Eiropas Savienības (ES) reformās pirms plānotā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā. Tuska priekšlikumi ietver četru gadu ilgu iespēju atturēties no sociālajiem pabalstiem imigrantiem no citām Eiropas Savienības valstīm, aizsardzību tām valstīm, kas neizmanto eiro valūtu, un lielākas pilnvaras parlamentam balsot pret Eiropas Savienības lēmumiem. 

Nopietnākās diskusijas par priekšlikumiem paredzētas bloka dalībvalstu līderu tikšanās laikā 18. un 19. februārī.

Tikmēr, neraugoties uz notiekošajām sarunām par savstarpējo attiecību pārskatīšanu, pieaugusi britu skepse - par izstāšanos no savienības iestājas 45% valsts iedzīvotāju, bet pozitīvi par dalību blokā izsakās 36% britu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti