Jestru melodiju pavadītas multfilmas ir viens no veidiem, kā Eiropas Komisija vienkāršā valodā cenšas runāt par sarežģītām, tomēr ikvienu skarošām lietām. Piemēram, par ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamiem produktiem jeb „RAPEX”, ko ieviesa 2003.gadā. Tās mērķis ir koordinēt patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu ātru rīcību nolūkā izņemt bīstamas preces no tirgus uzreiz visā Eiropā. Pērn šajā sistēmā saņemti vairāk nekā divi tūkstoši ziņojumu. Katra dalībvalsts ziņo par savā tirgū atklātiem bīstamiem produktiem, un par to ātri uzzina arī citās valstīs.
Kā savā ziņojumā norādīja eirokomisāre patērētāju tiesību jautājumos Vera Jourova, pērnais gads iezīmējis jaunu tendenci – arvien vairāk nedrošo preču slēpj tieši ķīmiskus draudus. Lai ar to cīnītos, jāuzlabo tirgus uzraudzība un pašu uzņēmumu atbildība produktu pārbaudēs. Taču ir arī citi izaicinājumi:
„Viens no šķēršļiem ir arvien pieaugošais preču apjoms, ko pircēji iegādājas internetā. Mēs negribam ierobežot tiešsaistes tirdzniecību, gluži otrādi, bet mums jāgādā par tās drošību, un mēs pie tā strādājam. (..) Liela daļa no ātrās brīdināšanas sistēmā noķertajām precēm nāk no Ķīnas. Tas nav pārsteigums, zinot, cik daudz Ķīnā ražotu preču ir mūsu tirgū. Mēs strādājam ar Ķīnas varasiestādēm, kas saņem informāciju par ikvienu mūsu identificētu bīstamu preci un veic izmeklēšanu. Jūnijā došos uz Ķīnu, lai vēlreiz pārrunātu šos jautājumus.”
Statistika rāda, ka vairāk nekā 65% eiropiešu iepērkas internetā. Un nereti šie pirkumi nav ražoti Eiropas Savienībā un pārbaudīti pēc tās drošības standartiem. Kā ar to cīnīties?
„Ja šis interneta veikals ir trešajās valstīs, piemēram, Ķīnā, kur, kā mēs zinām, ir ļoti populāri interneta veikali, kur cilvēki iepērkas pa tiešo, ir jārēķinās, ka mūsu ietekmes līdzekļi ir ļoti ierobežoti. Mēs varam vienkārši informēt šo mājaslapu un lūgt šo preci vairs netirgot, bet tālāk jau tas ir viņa godaprāta un atsaucības jautājums. Tur arī pašiem patērētājiem būtu vairāk jāapzinās šie riski, jo pērkot preces no lapām, kuras nav reģistrētas Eiropas Savienībā, nestrādās ES normatīvie akti ne attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, ne drošumu. Tā kā tas ir risks, ko patērētājs šajā gadījumā uzņemas,” skaidro Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Linda Rinkule, kura vada Preču un pakalpojumu uzraudzības departamentu.
Latvija pērn RAPEX sistēmai ziņojusi par 60 nedrošām precēm. Līdzīgi kā visā Eiropas Savienībā, arī pie mums konstatēto bīstamo preču vidū visvairāk ir rotaļlietu un bērnu preču, kas pārsvarā nākušas no trešajām valstīm. Tāpat – nedrošas elektropreces, šķiltavas, ķīmijas preces. Lielākoties inspektori tās atklāj, pārbaudot tirdzniecības vietas.
Diemžēl reizēm PTAC ziņas saņem tikai tad, kad jau kāds ir cietis, atzīst Linda Rinkule:
„Viens no pēdējiem gadījumiem bija nedrošas kāpnes, kas bija iegādātas kādā Latvijas veikalā. Cilvēks bija nokritis no šīm kāpnēm, jo tās nebija izturējušas viņa svaru, un salauzis pēdu. Un tiešām, pēc tam, veicot pārbaudi, mēs konstatējām, ka kāpnes ir nedrošas.”
Latvijas iesniegto ziņojumu skaits par nedrošām precēm Eiropas Savienības ātrās brīdināšanas sistēmai pērn ir pieaudzis. PTAC gan to nesaista ar bīstamu preču skaita pieaugumu tirgū, bet gan drīzāk ar efektīvāku inspektoru darbu.
