Informācija, kas ir lasāma gan medijos, gan ekspertu sacītajā sociālās saziņas vietnēs, balsoties uz izlūkdienestu datu informāciju, liecina, ka Krievija patiešām pēdējā laikā ir pievilkusi savus spēkus pie Ukrainas robežas trieciena attālumā, un Ukraina, ņemot vērā Vašingtonas brīdinājumus, ir izsludinājusi augstāko trauksmes līmeni kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu.
Krievijas spēki koncentrējas pie jau nemierīgā Donbasa reģiona, un ir ziņas no Donbasa, ka pēdējās dienās ir aktīvāki prokrievisko separātistu uzbrukumi un visai intensīvi tiek apšaudīti vietējie ciemati.
Vakar Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš pēc tikšanās sacīja: "Es nevaru plašāk atklāt izlūkošanas detaļas, un ir svarīgi arī nepalielināt spriedzi, bet mums ir jābūt modriem. Mums ir jābūt reālistiskiem attiecībā uz izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, un tas, ko mēs redzam, ir ievērojama Krievijas militārā paplašināšanās. Mēs redzam neparastu karaspēka koncentrāciju, un mēs zinām, ka Krievija jau iepriekš ir bijusi gatava izmantot šāda veida militārās spējas, lai veiktu agresīvas darbības pret Ukrainu.”
Rietumi pagaidām vēl vēro, kā situācija attīstīsies.
Zināms, ka ASV šajās dienās Ukrainai ir piegādājusi 80 tonnu lielus munīcijas krājumus. Notiek sazvanīšanās arī Rietumu līderu starpā. ASV ir runājusi ar Franciju un, cik zināms, arī NATO, kurā Ukraina potenciāli vēlas iestāties, notiek intensīvas sanāksmes par iespējamajiem scenārijiem.
Tikmēr Krievija to sauc par lieku satraukumu, jo Kremlis apgalvo, ka nav uzbrukuma nodoma, bet tas, kādi militārie manevri notiek uz tās robežām, esot tikai un vienīgi pašas Krievijas darīšana.
Tomēr uz draudiem norādīja daudzi pieredzējuši analītiķi un, ja visaugstākajā līmenī ir iesaistījusies ASV, tad šīs bažas nav bez pamata. Daudzi arī norādīja, ka ir bijis liels pārrāvums tā dēvētajās Normandijas sarunās, kur rietumvalstis mēģināja sēdināt Krieviju un Ukrainu pie sarunu galda, un šādam pārrāvumam acīmredzami ir negatīvas sekas.
