Uz ES 28 dalībvalstu plīvojošo karogu fona Varšavas karaliskās pils pagalmā tikās savienības jaunākie dalībnieki. Desmit valstis, kas pievienojās 2004.gadā, tostarp Baltijas valstis, kā arī Rumānija, Bulgārija un Horvātija, kas pievienojās visnesenāk – 2007. un 2013.gadā. Vienoti Eiropai – tā saucas augstā līmeņa samits, kas rīkots par godu bloka lielākās paplašināšanās 15. gadadienai. Dalībvalstu premjeri un ārlietu ministri svinīgajā dienā atskatījās uz valstu pieredzi un sasniegumiem savienības sastāvā.
“Šeit pilnīgi visi bija vienisprātis, ka dzīves līmenis, lai arī mums dažreiz liekas, ka tā nav, bet ir audzis ļoti ievērojami. Arī pateicoties ES struktūrfondiem, reformām, kuras esam veikuši. [..] Mūsu cilvēkiem ir iespējas gan brīvi pārvietoties, studēt un lielā mērā baudīt tās brīvības, par kurām pirms 30 gadiem tikai varējām sapņot. [..] Protams, mēs vienmēr varam atrast lietas, kuras gan mēs, gan ES varēja izdarīt labāk, bet kopējā bilance ir pozitīva,” saka ministrs Rinkēvičs.
Amatpersonas runāja arī par izaicinājumiem, kurus jārisina. Viens no tiem ir dalībvalstu atšķirīgais dzīves līmenis un sociālekonomiskā situācija. Tai vajadzētu būt vienlīdzīgākai, lai neviens nepaliek novārtā. Par to jānodrošinās, pieņemot nākamo Eiropas savienības budžetu, kurā nevajadzētu samazināt struktūrfondus, kā arī vajadzētu pievērst lielāku uzmanību lauksaimniecības politikai.
“Starp rietumiem un austrumiem ir atšķirīgi izaicinājumi un attīstības līmeņi. Šīs atšķirības nav mūsu vaina, jo tikām atstāti nepareizajā Dzelzs priekškara pusē, aizstāvējām sevi paši. Esam priecīgi par to, ko gūstam no Eiropas Savienības, bet arī gribam uzsvērt to, ka dodam Eiropai tikpat daudz,” sacīja Polijas premjers Mateušs Moraveckis.
Runājot par bloka nākotni, dalībvalstis vienojās, ka durvīm uz Eiropas Savienību jāpaliek atvērtām arī jaunām dalībvalstīm.
