Somijas teritorijā kopumā ir 26 cietumi, no kuriem 11 ir atvērta tipa. Šī Ziemeļeiropas valsts lepojas ar vismazāko ieslodzīto skaitu visā Eiropas Savienībā, un kopš 2005. gada tas katru gadu samazinās. Proti, kopējais ieslodzīto skaits valstī šobrīd ir nepilni 3000 jeb aptuveni 50 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam, Krievijā tie ir 418 iedzīvotāji, bet Latvijā – 194. No visiem Somijā ieslodzītajiem aptuveni 90% ir problēmas ar atkarību izraisošu vielu lietošanu, proti, narkotikām, alkoholu vai medikamentiem.
Vecākie cietumi Somijā celti jau 19. gadsimta beigās, savukārt 20. gadsimta 20. gados daudz cietumu tika uzcelti lauku reģionos. 20. gadsimta beigās somi sāka koncentrēties uz ieslodzīto resocializāciju, tam pielāgojot arī cietumu sistēmu. Šobrīd Somijā pastāv gan slēgta tipa cietumi, kuros ieslodzīti aptuveni divas trešdaļas noziedznieku, gan atvērta tipa, kur ieslodzīta aptuveni trešdaļa.
Latvijas Radio bija iespēja aplūkot vienu no atvērtā tipa cietumiem Somijas galvaspilsētā Helsinkos esošajā Soumenlinnas salā. Tur 18. gadsimta vidū Zviedrija uzcēla cietoksni, ko vēlāk pārņēma Krievijas impērija, līdz visbeidzot tas nonāca somu rokās. Šobrīd salā dzīvo aptuveni 800 cilvēku, ikdienā to apmeklē daudz tūristu. Cietumu šeit izveidoja 1971. gadā ar mērķi restaurēt veco cietoksni. Tieši to šeit dara cietumnieki.
„Atvērta tipa cietumos apstākļi ir diezgan pietuvināti dzīvei sabiedrībā. Piemēram, ap tiem nav sienu, bet ir žogi. Cietumniekam jāapņemas ar sevi strādāt un obligāti jāpiedalās vai nu rehabilitācijā, ar sevis izglītošanu saistītās aktivitātēs vai arī jāstrādā.
Jau pirms nokļūšanas šeit cietumniekam ir jāpierāda, ka viņam var uzticēties, viņš ir gatavs strādāt un mainīties,” Somijas Kriminālsankciju aģentūras ģenerāldirektors Esa Vesterbaks (Esa Vesterbacka) skaidro šāda tipa cietumu būtību.
Šī cietuma budžets gadā sastāda 4,5 miljonus eiro, tajā ir vietas 100 personām, un cietumā strādā 33 cilvēku personāls. Visi ieslodzītie šajā cietumā ir vīrieši. To vidējais vecums ir no 20 līdz 30 gadiem. Aptuveni 10-25% ieslodzīto ir ārzemju izcelsme. Personas šeit var tikt ievietotas pēc tiesas sprieduma vai arī nosūtītas no slēgta tipa cietuma.
Cietumnieki pārsvarā uzturas salā, bet atsevišķos gadījumos pastāv iespēja strādāt un mācīties arī ārpus tās. Savu ieslodzījuma laiku viņi pavada vienstāvu ēkās, un katram ir sava istaba. Katra māja ir ar kopīgu virtuvi, ar atpūtas un mācību telpām, kā arī labierīcībām un dušām. Apkārtnē pieejamas dažādas sporta aktivitātes, piemēram, galda teniss un basketbola laukums.
„Diena sākas ar to, ka cietumnieki pieceļas pirms 6 no rīta un dodas strādāt. Lielākā daļa - tepat uz salas, veicot renovācijas darbus. Pusdienas ir jau pirms pulkten 11, bet diena noslēdzas pusčetros. Pēc tam viņiem ir brīvais laiks, ko daudzi pēc darba pavada atpūšoties. Viņi var doties, piemēram, uz veikalu nopirkt pārtiku, uz svaru zāli vai bibliotēku,” Soumenlinnas cietuma direktore Sinika Sārela (Sinikka Saarela) sniedz īsu ieskatu, kā dienas pavada lielākā daļa cietumnieku.
Sārela skaidro, ka cietuma personāla attiecības ar noziedzniekiem esot balstītas savstarpējā uzticībā, kas tiekot veidota, jau pirms persona nokļūst uz salas. Tas esot droši, jo nekādi incidenti neesot notikuši, un arī salas iedzīvotāji esot apmierināti ar cietumnieku klātbūtni un viņu veikto darbu. Arī Somijas sabiedrība esot atvērta pret šāda tipa cietumiem un izprotot to nepieciešamību.
„Mēs ar cietumniekiem daudz runājam, cenšamies viņus maksimāli iepazīt, lai izvairītos no riskiem. Un cietumniekiem ir daudz jāstrādā, gan būvniecības darbos, gan ar sevi. Tādēļ katram ir savs sociālais darbinieks, kas strādā kopā ar ieslodzīto un risina problēmas,” turpina Sārela.
Tieši tas, ka cietumniekam nepieciešams ar sevi strādāt, esot iemesls tam, kādēļ nereti ieslodzītie no slēgta tipa cietuma nemaz nevēlas nokļūt brīvākā vidē. Jāpiebilst, ka arī atvērta tipa cietumos ir bēgšanas gadījumi, kas gan tiek definēti kā neatļautas aiziešanas gadījumi, un pērn atvērta tipa cietumos tādi bijuši 52. Tomēr teju visi cietumnieki vienmēr tiekot atrasti, pateicoties pie kājas piestiprinātajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm. Kriminālsankciju aģentūras ģenerāldirektors nevairās atvērta tipa cietumu sistēmu saukt par sava veida veiksmes stāstu.
„Es noteikti domāju, ka tas ir veiksmes stāsts. Un viens no ieguvumiem ir arī ekonomiskais aspekts, jo viena diena slēgta tipa cietumā izmaksā 200 eiro, bet atvērta tipa cietumā 150 eiro. Mēs, protams, esam gatavi dalīties ar citām Eiropas valstīm savā pieredzē, bet svarīgi ņemt vērā katras valsts vēsturi, jo vienu un to pašu modeli nevar pārnest uz jebkuru citu valsti. Katrai valstij jāatrod savs ceļš,” norāda Vesterbaks.
Somi uzskata, ka atvērta tipa cietumu sistēma ir pareiza pieeja ieslodzīto resocializācijai un recidīva mazināšanai.
Lai gan no cietuma atbrīvoto personu atkārtota noziegumu izdarīšana pērn Somijā ir nedaudz palielinājusies, tomēr no visiem atbrīvotajiem ieslodzītajiem tikai puse nākamo piecu gadu laikā atgriezušies cietumā. Vesterbaks piebilst, ka no atvērta tipa cietumiem izlaisto personu recidīvs ir uz pusi mazāks, ja to salīdzina ar cietumniekiem, kas atbrīvoti no slēgta tipa cietuma.
