Attīstības valstu grupa BRICS domā par paplašināšanos

Pēc dažām nedēļām notiks Brazīlijas, Ķīnas, Krievijas, Indijas un Dienvidāfrikas Republikas jeb BRICS valstu līderu tikšanās. Grupu savulaik izveidoja, lai apvienotu tolaik vadošās attīstības ekonomikas un padziļinātu to sadarbību, kā arī mēģinātu mazināt Rietumu ekonomisko un politisko dominanci. Šī gada BRICS samits būs pirmais pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Tā laikā arī paredzēts runāt par grupas iespējamo paplašināšanos.

Attīstības valstu grupa BRICS domā par paplašināšanos
00:00 / 04:36
Lejuplādēt

BRICS izveidoja 2006. gadā. Kopš 2009. gada grupas dalībvalstu vadītāji reizi gadā sapulcējas uz samitu. Kovida pandēmijas dēļ pēdējie divi samiti norisinājās attālinātā formātā. Arī šī gada BRICS galotņu tikšanās 24. jūnijā notiks virtuāli, jo samita rīkotājvalstī Ķīnā joprojām ir spēkā stingri ierobežojumi.

Samits norisināsies laikā, kad Krievija izvērš karu Ukrainā, taču maz ticams, ka Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam būs jāuzklausa pārējo valstu vadītāju nopēlums par to. Līdz šim neviena no BRICS dalībvalstīm nav oficiāli nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā. Ticamāka ir iespēja, ka sanāksmes dalībnieki nosodīs rietumvalstis par sankcijām pret Krieviju.

Daudz plašākas diskusijas BRICS valstu vadītāju vidū varētu būt par to, vai grupā vajadzētu uzņemt jaunas dalībvalstis. BRICS pēdējo reizi paplašinājās 2010. gadā, kad uzņēma Dienvidāfrikas Republiku.

Britu domnīcas RUSI pētnieks Rafaello Pantuči uzskata, ka Ķīna un Krievija visvairāk ir ieinteresētas BRICS paplašināšanā.

„Ķīna un Krievija pašlaik jūtas iestigušas cīņā pret Rietumiem, tāpēc tās ļoti vēlas parādīt, ka pastāv arī alternatīvas struktūras, kuru ietvaros var stāties pretī Rietumu dominancei uz starptautiskās skatuves.

Savulaik bija G8 valstu grupa, kas saruka līdz G7, jo tika izslēgta Krievija. Mēs redzam, ka NATO gatavojas paplašināties, un to kā izaicinājumu uztver gan Krievija, gan Ķīna. Runājot par iespējām paplašināt BRICS, Ķīna un Krievija vēlas pateikt: mums arī ir institūcijas, kurām vēlas pievienoties citas valstis, un tās atspoguļo mūsu redzējumu par pasauli,” Pantuči sacīja intervijā raidsabiedrībai „TRT World”.

Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvji ir paziņojuši, ka Pekina vēlas, lai BRICS pievienotos vairāk līdzīgi domājošu partneru. Ankarā bāzētās Tuvo Austrumu Tehniskās universitātes profesors Oktajs Tanrisevers norādīja, ka šāds Ķīnas uzstādījums ir apšaubāms, jo jau pašreizējo BRICS dalībvalstu vidū valda ļoti atšķirīgi uzskati dažādos jautājumos, tostarp par savu lomu globālajā ekonomikā.

„Iespējams, ka Ķīna šādi uzsver, cik būtiski ir, lai jaunās BRICS dalībvalstis saprastu, ka tām var būt lielāka loma starptautiskajā ekonomiskajā sistēmā.

Tāpēc šīm jaunajām dalībvalstīm tirdzniecības politika un globālās ekonomikas stratēģija būtu jāsaskaņo ar Ķīnas politiku,” sacīja Tanrisevers.

Interesi par pievienošanos BRICS ir izteikušas virkne valstu, kuru vidū ir Turcija, Argentīna, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Ēģipte.

Rafaello Pantuči uzskata, ka valstīm patīk izvēles iespējas, jo tās negrib sevi ieslēgt kādā konkrētā grupā. Pēdējos gados esot novērojama tendence, ka kāda valsts var pieslieties institūcijām, kas nereti aizstāv pretējas pozīcijas.

„Indija ir ļoti labs piemērs. Tā atsevišķos gadījumos, piemēram, četrpusējā drošības dialoga ietvaros vai konfrontācijā ar Ķīnu apliecina savas ļoti tuvās attiecības ar Rietumiem. No otras puses, Indija ir diezgan aktīva BRICS dalībniece, tā aktīvi darbojas Šanhajas sadarbības organizācijā, kas ir ar Ķīnu un Krieviju cieši saistītas multilaterālas institūcijas. Indijas attiecības ar Krieviju sacenšas ar Indijas ciešajām attiecībā ar Rietumiem,” stāstīja domnīcas RUSI pētnieks.

„Es domāju, ka ar visām šīm valstīm ir līdzīgi. Piemēram, Saūda Arābija atsevišķos jautājumos ir vienota ar Savienotajām Valstīm, bet citos jautājumos tām ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Mēs redzam sava veida vēlmi mēģināt pārveidot pasauli. Bet tas nav nekas jauns. Šīs valstis neuzskata sevi par mazāk nozīmīgām uz starptautiskās skatuves, tāpēc tās vēlas iesaistīties katrā struktūrā, kas var paaugstināt to lomu,” skaidroja pētnieks.

Savukārt domnīcas „Pacific Forum” pētnieks Ahils Ramešs publikācijā izdevumā „South China Morning Post” raksta, ka laikā, kad pasaulē pieaug dārdzība, BRICS cenšas iemantot simpātijas dienvidu puslodes valstīs, kas visvairāk cietīs no pārtikas un enerģijas cenu straujā lēciena. Šajās valstīs pieaugot Rietumiem nedraudzīgs noskaņojums, jo arvien izplatītāks esot uzskats, ka pašreizējo krīzi ir izraisījušas rietumvalstu sankcijas pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt