Attīstības valstīm ES piedāvās alternatīvu Ķīnas iniciatīvai «Viena josta, viens ceļš»

Eiropas Komisija nākusi klajā ar stratēģiju “Global gateway” jeb “Globālo vārteju”, kuras mērķis ir veicināt viedas, tīras un drošas digitālās, enerģētikas un transporta saites, kā arī veselības, izglītības un pētniecības sistēmas stiprināšana visā pasaulē. Paredzēts, ka bloks līdz 2027. gadam mobilizēs 300 miljardus eiro publiskās un privātās investīcijās, piedāvājot alternatīvu Ķīnas iniciatīvai “Viena josta, viens ceļš”. Lai gan stratēģijā nav skaidri pieminēta Ķīna, priekšlikums piedāvā alternatīvu Pekinas aizjūru attīstības plānam, kas, kā spriež kritiķi, ir novedis vairākas valstis līdz milzīgiem parādiem.

Attīstības valstīm ES piedāvās alternatīvu Ķīnas «Viena josta, viens ceļš» iniciatīvai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kā norādījusi Eiropas Komisija, “Globālās vārtejas” stratēģija nozīmē lielākas investīcijas demokrātisku vērtību un augstu standartu, labas pārvaldības un pārredzamības, vienlīdzīgu partnerību, “zaļu” un tīru, drošu infrastruktūru veicināšanai un privāto investīciju sekmēšanai. Lai īstenotu un izstrādātu projektus, paredzams, ka Eiropas Savienības (ES) iestādes, dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes strādās kopā ar Eiropas uzņēmumiem, kā arī valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru partnervalstīs.

Savukārt finansējums, kas paredzēts līdz 300 miljardiem eiro līdz 2027. gadam, tiks gūts no daudzgadu finanšu shēmā paredzētajiem jaunajiem finanšu instrumentiem.

“Ar šo stratēģiju mēs parādām, ka tagad izkāpjam ārpus savām robežām, lai atbalstītu investīcijas infrastruktūrā visā pasaulē, kas mūsu partneriem ir nepieciešamas. Mēs visi zinām, ka ir milzīga nepieciešamība pēc investīcijām, ja runājam par globālo infrastruktūru. Ir būtiski, lai šī infrastruktūra būtu moderna un risinātu tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, globāla veselības drošība un noturīgas, atvērtas piegādes ķēdes,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Savienības stratēģija seko Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vadītajai infrastruktūras iniciatīvai “Build back better for the world” jeb “Būvēsim no jauna labāk pasaulei”. Proti, G7 plāno vērienīgu infrastruktūras iniciatīvu trūcīgajās valstīs, šādi cenšoties radīt pretsvaru Ķīnai. Tāpat līdzīgu iniciatīvu “Clean green” jeb “Tīrs un zaļš” izziņojusi arī Lielbritānija.

Kā “Bloomberg” norādījis Vācijas vēstnieks Eiropas Savienībā Mihaels Klauss, stratēģijai ir potenciāls padarīt Eiropas Savienību par efektīvāku ģeopolitisko spēlētāju. Daudzām partnervalstīm uz noteikumiem un vērtībām balstītas sadarbības piedāvājums būšot pievilcīga alternatīva Ķīnas iniciatīvai.

Lai gan Eiropas Komisijas piedāvātajā stratēģijā Ķīna nav minēta un to savā uzrunā nepieminēja arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, tomēr ir skaidrs, ka arī Eiropas Savienība vēlas dot pretsvaru Ķīnai.

“Kas attiecas uz investīciju izvēles iespējām, pašlaik tās ir ierobežotas ar dažām opcijām, kas eksistē, un bieži vien komplektā nāk lielas sekas. Vai tās būtu finansiālas, politiskas un arī sociālas. Tādēļ esam pārliecināti, ka valstīm ir nepieciešami uzticami partneri, kas izstrādā ilgtspējīgus un augstas kvalitātes projektus. Mēs vēlamies projektus, kas ir ieviesti ar augstu atklātību, labu pārvaldību un kvalitāti un galu galā palīdz īstenot izmaiņas konkrētā vietā. Mēs vēlamies parādīt, ka ar demokrātisku un vērtībās balstītu pieeju var risināt visbūtiskākos izaicinājumus, ka tā var risināt vietējas problēmas, bet reizē arī globālus izaicinājumus. Un darīt to tā, ka tas sniedz labumu arī Eiropas Savienībai, jo

šī stratēģija ir arī par mūsu stratēģiskajām interesēm pasaulē,” sacīja Leiena.

Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība jau iepriekš investīciju ziņā ir bijusi klātesoša pasaulē un valstis jau esot iepazinušas Eiropas Savienību kā atklātu, tādu, kas īsteno labu pārvaldību un nerada lielus parādus, kā arī projektos piedalās arī vietējais darbaspēks. Tāpat Eiropas Savienība piesaista privāto sektoru, ko Ķīna šādā veidā nepiedāvā, tādēļ šī stratēģija tiešām esot alternatīva.

Viens no izaicinājumiem būs privātā sektora piesaiste. Kā norāda Reinards Butikofers, vadošais bloka politiķis Ķīnas jautājumos, atšķirībā no Ķīnas, Eiropas Savienība nepavēl uzņēmumiem, bet gan sadarbojas ar tiem.

Pretsvars Ķīnai tiek dots vien teju deviņus gadus pēc tam, kad Pekina pirmo reizi izziņoja savu iniciatīvu, un kopš tā laika realizēti jau 13 000 projekti 165 valstīs. Kā izdevumam “Politico” atzina daži bloka diplomāti, pagaidām ir tikai nodomi un politiski paziņojumi, kas sūta spēcīgu signālu Ķīnai, taču reālai stratēģijas ieviešanai jānotiek jau tagad.

Arī Ķīnas atvēlētā nauda līdz 2027. gadam būs krietni lielāka.

Eiropas Savienības 300 miljardu vietā Pekina būs mobilizējusi vismaz 1,2 triljonus ASV dolāru.

Leiena tomēr uzsvēra – tas, ka Eiropas Komisijas nodomi ir nopietni, apliecinot vēlme šo stratēģiju īstenot augstākajā politiskajā līmenī. Un pirmais publiskais solis un tests šajā ziņā būs pavasarī gaidāmais Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt