Pusdiena

Krievija paziņojusi par savu bruņoto spēku izvešanu no Sīrijas

Pusdiena

Pusdiena 15.03.2016

ES ārlietu ministri Briselē izvērtējuši attiecības ar Krieviju

Attiecībā ar Krieviju ES ministri gan nepiekāpīgi, gan cer uz sabiedroto

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri sanāksmē Briselē izvērtējuši attiecības ar Krieviju. Sagaidāms, ka sankcijām – tās pagarināt vai mīkstināt – ministri pievērsīsies vasarā. Taču arī patlaban vairums valstu ir vienādās domās, ka ES nedrīkst piekāpties jautājumos, kuros Krievija iet pretējā virzienā ES vērtībām vai arī nepilda starptautiskas vienošanās. Savukārt ministri uzskata, ka ar Krieviju var mēģināt rast kopīgu nostāju tādos jautājumos kā, piemēram, Sīrijas konflikts.

Eiropas Savienības ārlietu ministri lēmumus par attiecībām ar Krieviju nav pieņēmuši, taču ir izvērtējuši to situāciju, kādā abas puses patlaban ir. Visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienisprātis, ka Krievija nepilda Minskas vienošanos par konflikta izbeigšanu Ukrainā. Un tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas attur Eiropas Savienību atjaunot iepriekšējās saiknes ar Krieviju.

Dalībvalstis vienprātīgi atzinušas piecus vispārējus principus, pie kuriem jāpieturas, domājot par tālākajām attiecībām ar Krieviju. Proti, Maskavai jāpilda jau iepriekš minētā Minskas vienošanās, Eiropas Savienībai jāturpina neatzīt Krimas aneksiju, jāattīsta saites ar Austrumu partnervalstīm. Tapāt Eiropas Savienībai ir jāveido neatkarīgi enerģijas savienojumi ar citiem avotiem un jāveido savstarpēji stipri savienojumi, jo daudzas dalībvalstis ir izteikti atkarīgas no Krievijas gāzes un tas apdraud gan valstu ekonomiku, gan arī ietekmē to politiku un iespējas īstenot kritiskāku nostāju pret Krieviju.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienības ārlietu ministri arī atzinuši, ka Krievija ir ļoti būtiska spēlētāja un var palīdzēt attiecību veidošanā ar Irānu, Tuvajiem Austrumiem, kā arī risināt konfliktu Sīrijā.

Ministri arī atzinuši, ka ļoti būtiski ir uzturēt ciešākus kontaktus ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, īpaši jauniešiem. „Vien no mūsu kopējiem principiem ir vēlme arvien vairāk atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību un investēt kontaktos, kas veicina cilvēku savstarpējās attiecības, īpaši pievēršot uzmanību Krievijas un Eiropas Savienības jauniešiem. Tā ir mūsu valstu nākotne, un mums tajā ir jāinvestē,” sacīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) sarunā ar Latvijas Radio pēc sanāksmes Briselē atzina, ka arvien vairāk jūtams, ka arī iepriekš piesardzīgās un skeptiskās valstis tagad atzīst Krievijas varas propagandas spēku un uzsver, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi ar to rēķināties un saglabāt vienotu nostāju.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka dalībvalstis sankcijām pret Krieviju nepievērsīsies, tomēr arī bez šīm sarunām neiztika. Sagaidāms, ka lēmumam - tās pagarināt vai mīkstināt - ministri pievērsīsies sanāksmē vasarā.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti