Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, 2011. gada 11. martā, Japānas ziemeļu piekrasti satricināja 9 magnitūdas spēcīga zemestrīce, izraisot milzīgu cunami vilni un nogalinot vairāk nekā 18 500 cilvēku. Šajā dabas stihijā nopietni postījumi tika nodarīti arī Fukušimas atomelektrostacijai. Tika bojāta stacijas elektropiegāde un dzesēšanas sistēma, izraisot degvielas pārkaršanu un reaktora stieņu izkušanu, kas noveda pie apjomīgākās kodolkatastrofas kopš traģēdijas Černobiļā 1986. gadā. Tiek uzskatīts, ka pašā atomelektrostacijas katastrofā cilvēki bojā nav gājuši, taču vismaz 40 personas zaudēja dzīvību slimnīcā pēc tam, kad tika izvestas no evakuācijas zonas.
Dažus mēnešus vēlāk vairāk nekā 1300 Fukušimas iedzīvotāju iesniedza tiesā sūdzību pret atomelektrostacijas operatora TEPCO vadību, aizsākot ilgstošu tiesvedību. Parlamenta nolīgtā ekspertu komanda toreiz atzina, ka nelaimes gadījums ir cilvēka izraisīts un to varēja un vajadzēja gan paredzēt, gan novērst. 2013. gadā prokurori atteicās izvirzīt apsūdzības trim bijušajiem TEPCO vadītājiem un citām amatpersonām, paziņojot, ka ir maz izredžu šo lietu uzvarēt, taču vēl divus gadus vēlāk tomēr prokuroriem tika uzdots lietu turpināt.
Bijušais TEPCO vadītājs Cunehiss Kacumata un divi viceprezidenti – Sakae Muto un Ičiro Takekuro – bija vienīgās personas, kas apsūdzētas par nolaidību, neieviešot drošības pasākumus cunami gadījumiem. Prokurori uzstāja, ka amatpersonas ir zinājušas par cunami radītajiem riskiem. Notiesāšanas gadījumā viņiem draudēja piecu gadu ilgs cietumsods. Savukārt advokāti apgalvoja, ka viņu aizstāvamajiem pirms negadījuma pieejamā informācija nav bijusi uzticama, norādot, ka amatpersonu pieņemtie drošības pasākumi ir bijuši pietiekami.
Tokijas tiesa ceturtdien visus trīs vīriešus attaisnoja un viņu vainu profesionālā nolaidībā, kas novedusi pie cilvēku bojāejas vai ievainojumiem, neatzina. Tiesas skaidrojumi pagaidām vēl nav publiskoti.
Savu sašutumu par tiesas spriedumu jau pauduši vienkāršie iedzīvotāji, kuri tiesas nama tuvumā bija ieradušies protestēt arī no dabas stihijas skartajiem reģioniem. Protestētāji norāda, ka gadiem ilgusī cīņa ir izrādījusies bezjēdzīga un neviens pie atbildības tā arī nav saukts.
"Gan jau tiesai bija savi iemesli, bet man ir gūti tos saprast. Upuriem šo lēmumu ir grūti pieņemt. Pat ja bijušie TEPCO izpilddirektori atzīti par nevainīgiem, kādam ir jāuzņemas atbildība," uzsvēra kāda Tokijas iedzīvotāja.
Tāpat lēmumu kritizējusi vides aizstāvības organizācija "Greenpeace", paziņojot, ka Japānas tieslietu sistēma kārtējo reizi ir pierādījusi nespēju iestāties par traģēdijas upuru tiesībām. Grupas vadošais kodolspeciālists Šons Bērnijs televīzijas sabiedrībai "Al Jazeera" norādījis, ka šī lieta ir izteikti politizēta un spriedums nav pārsteidzošs. Pēc viņa vārdiem, Japānas kodolindustrija šādi ir izvairījusies no atbildības gan pirms, gan pēc Fukušimas avārijas. Taču viens esot skaidrs – iedzīvotāju pretestība kodolenerģijai ir tikai pieaugusi un tikšot darīts viss iespējamais, lai panāktu pilnīgu kodolreaktoru slēgšanu visā Japānā.
Pašlaik Japānā darbojas vēl 33 atomelektrostacijas, kuras kopumā saražo vien nepilnus 3% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Pašreizējie valdības plāni paredz tuvākajos gados atjaunot darbību vēl vismaz 30 reaktoros, taču vienlaicīgi arī valdības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespējamo pilnīgo atteikšanos no kodolenerģijas.
Prms dažiem gadiem Japānas valdība aprēķināja, ka Fukušimas avārijas seku likvidācija izmaksās aptuveni 200 miljardus ASV dolāru, taču Japānas ekonomisko pētījumu centrs prognozē, ka šīs izmaksas var pietuvoties pat 750 miljardiem.
