Buta, kas ir "augstas prioritātes mērķis kriminālajā pasaulē", kriminālvajāšana "neliecina par atriebīgu vai pat nepiemērotu valdības rīcību", tiesnešu kolēģijas vienprātīgo spriedumu par Buta iesniegto apelāciju pasludināja tiesnesis Hosē Kabraness.
Notiesātais Buts apelācijas sūdzībā sacīja, ka ASV "valdības rīcība bija cietsirdīga vai atriebīga vajāšana, pārkāpjot viņa konstitucionālās tiesības uz likumīgu procesu".
Tāpat tika apstrīdēta Buta izdošana ASV 2010.gadā no Taizemes. Viņš sacīja, ka izdošana "bija nelikumīga, jo bija ASV izmantotā spaidu politikas spiediena rezultāts".
Tiesa secināja, ka nav rasts pamatojums nevienam no Buta apgalvojumiem, "tādēļ mēs apstiprinām rajona tiesas lēmumu".
Šaja gadījumā "valdības motivācija Buta vajāšanai bija plasas bažas, ka viņš ir iesaistīts kriminālās darbībās, ko apliecina viņa iekļaušana vairākos ASV un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju sarakstos 2000.gadu sākumā", norādīts apelāciju tiesas spriedumā.
Jau ziņots, ka ASV federālā tiesa Ņujorkā pērn 5.aprīlī piesprieda 25 gadu cietumsodu Butam, kuru iepriekš atzina par vainīgu apsūdzībās saistībā ar ieroču nelegālu tirdzniecību.
Tiesa ir atzinusi Butu par vainīgu apsūdzībās, ka viņš plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus. Minimālais sods par šīm apsūdzībām ir 25 gadi cietumā, bet maksimālais - mūža ieslodzījums.
Buts tika tiesāts saistībā ar ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.
ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau kopš 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.
