Iepriekšējās sadursmēs septembra vidū dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki. Vēl pirms nedēļas Armēnija un Azerbaidžāna kopīgā paziņojumā vienojās nelietot spēku, lai risinātu strīdu ap Kalnu Karabahu. Paziņojums tika izplatīts pēc sarunām, kurās par vidutāju darbojās Krievija.
Šīsdienas sadursmes notika dažas stundas pirms tam, kad Vašingtonā bija jāsākas Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru sarunām, ko organizē ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Sarunās namatēvs norādīja, ka dialogs ir labākais ceļš uz patiesi ilgstošu mieru. Esot redzami abu valstu reāli un drosmīgi soļi, lai atmestu pagātni un strādātu pie ilgstoša miera. Tomēr konkrēti diskusiju temati un informācija par konsultāciju virzību netika sniegta.
"Tiešs dialogs ir labākais veids, kā panākt patiesi ilgstošu mieru, un mēs esam ļoti priecīgi to atbalstīt. ASV stingri atbalsta gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas suverenitāti un teritoriālo neatkarību, un 1991.gada neatkarības atjaunošana bija vitāli svarīgs brīdis, lai garantētu abu valstu tiesības - tiesības, kuras mēs stingri atbalstām," uzsvēra Blinkens.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
