Lai gan spriedze starp Prištinu un Belgradu joprojām ir liela, gan Kosova, gan Serbija ir saskārušās ar pieaugošu spiedienu no Rietumiem, lai atsāktu sarunas pēc to nonākšanas strupceļā pirms 18 mēnešiem.
Pēc Parīzes aicinājumu šo dialogu piektdien centīsies iekustināt Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele. Plānots, ka pirms tam video samitā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti atsevišķi tiksies ar Francijas prezidentu. Video samitā puses mēģinās atrisināt vienu no vissarežģītākajiem teritoriālajiem strīdiem Eiropā, Belgradai atsakoties atzīt Kosovas neatkarību. Savukārt jau svētdien abu Balkānu valstu līderiem plānota atsevišķa tikšanās klātienē Briselē.
Pēc tam, kad izjuka ES vadītais dialogs, Amerikas Savienotās Valstis pagājušajā mēnesī mēģināja sarīkot sarunas Baltajā namā. Taču Hoti atcēla sarunas, reaģējot uz Kosovas prezidentam Hašimam Tači izvirzītajām apsūdzībām kara noziegumos.
