Pusdiena

Bulduru dārzkopības skolu grib «restartēt» ciešākā sadarbībā ar augstskolām

Pusdiena

Vīķe-Freiberga: Jāpilnveido prezidenta atlaišanas procedūra

Atsākas sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Atsākas sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Turcija un Eiropas Savienība (ES) oficiāli atsākusi sarunas par Turcijas iestāšanos blokā. Sākotnēji diskusijas notiks par ekonomisko un monetāro politiku, bet nākamajā gadā varētu sākties sarunas par vēl sešiem jautājumu lokiem. Iestāšanās sarunas pirmdien, 14.decembrī, uzsāka arī Serbija.

 

Lai kļūtu par ES dalībvalsti, ir jāatver un jānoslēdz 35 sarunu sadaļas par ļoti dažādām jomām, un kas būtībā nozīmē nacionālo likumu, normu pielāgošanu ES prasībām. Līdz šim ES ar Turciju atvērusi mazāk par pusi no sarunu sadaļām un līdz galam pabeigta un aizvērta tikai viena. Tagad sarunas turpināsies par ekonomisko un monetāro politiku.

ES atsāk sarunas ar Turciju, jo tā ir apsolīts, sarunās par to, kā risināt arvien samilstošo bēgļu krīzi. Turcija ir stratēģisks punkts, Sīrijas kaimiņiene, un tieši no tās ES virzienā plūst liels skaits gan Sīrijas bēgļu, gan arī migrantu no Irākas, Afganistānas un citām tuvējām valstīm.

Vēl novembrī notikušajā ārkārtas sanāksmē Briselē, valstu vadītāji vienojās par plānu, kas paredz Turcijai piešķirt trīs miljardus eiro palīdzībai Sīrijas bēgļiem, lai cilvēki varētu palikt Turcijā, līdz ar to tuvāk savas dzimtenes robežām un nedoties uz Eiropu, kā arī atvērt jaunu sadaļu sarunās par pievienošanos blokam.

"Sarunu atsākšana par šo sadaļu ir skaidrs signāls, ka Turcijas pievienošanās process virzās uz priekšu. Svarīgi, ka tas notika tikai nedēļu pēc sarunām, kurās tika nolemts atdzīvināt procesu. Ekonomikas un monetārās politikas saskaņošana ar Eiropas Savienības standartiem būs ieguvums Turcijas ekonomikai un valsts iedzīvotājiem," teicis  ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.

Arī Turcijas amatpersonas pauda gandarījumu par sarunu atsākšanu un uzsvēra, ka to galamērķis ir pilntiesīga valsts dalība savienībā. Tika solīts īstenot nepieciešamās reformas, kā arī veidot konstruktīvu dialogu par citām savstarpējo attiecību problēmām.

"Turcija sagaida, ka varēs iestāties Eiropas Savienībā kā pilntiesīga tās dalībniece ar visām tiesībām un pienākumiem, kas sekos pēc sekmīgas iestāšanas sarunu pabeigšanas. Pilns Eiropas Savienības un Turcijas attiecību potenciāls būs īstenots vien tad, ja notiks aktīvs un uzticams iestāšanās process ar skaidru perspektīvu Turcijai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti," sacīja Turcijas Eiropas lietu ministrs Volkans Bozkirs.

Ministrs arī norādīja, ka cer jau nākamgad ar Eiropas Savienību atvērt arī vēl vismaz piecas sarunu sadaļas, kuru vidū būtu enerģija, aizsardzība, kultūra un citas.

Taču šo ES soli vērtē dažādi. Daudzi kritiķi to vērtē arī kā liekulīgu, proti, ka Brisele, nespējot tikt galā ar bēgļu krīzi ir gatava pievērt acis uz Turcijas nepilnībām un demokrātijas pārkāpumiem. Eiropas paplašināšanās komisārs norādīja, ka cer, ka sarunu process liks Turcijas valdībai paātrināt šo problēmu risināšanu. 

"Lai noturētu šo jauno Eiropas Savienības un Turcijas attiecību dinamiku, ir ļoti svarīgi, ka Turcija pievēršas visiem tiem daudzajiem trūkumiem, kas konstatēti 2015. gada progresa ziņojumā. Mēs ceram, ka Turcijas jaunā valdība būs daudz vairāk ieinteresēta pievērsties reformām, īpaši tām , kas saistās ar tiesu neatkarību, runas un mediju brīvību," sacīja Hāns. 

Turcija iestāšanās sarunas ar ES sāka jau pirms desmit gadiem. Vairākus pēdējos gadus ES un Turcijas sarunas ir bijušas dīkstāvē lielākoties Briseles iebildumu dēļ par Turcijas politiku sadalītajā Kiprā un par to, kā Turcijas valdība izturas pret vārda, runas brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām.

Viens no pēdējiem pilieniem bija miermīlīgās demonstrācijas izklīdināšanas ar spēku Taksima laukumā, kur cilvēki ilgstoši protestēja pret parka izpostīšanu.

Arī Serbijas uzņemšana savienībā netiek vērtēta viennozīmīgi. Belgrada neatzīst bijušās provinces Kosovas suverenitāti, un visi Briseles mēģinājumi panākt attiecību uzlabošanu beigušies bez rezultātiem. Tāpēc abu valstu attiecību problēmas ir galvenā iestāšanās diskusiju tēma. Savukārt otra atvērtā sarunu sadaļa ar Serbiju veltīta finanšu kontroles jautājumiem.

Jau ziņots, ka ES valstis nesen vienojās par pirmajiem nosacījumiem turpmākajai sadarbībai ar Turciju, kas ir ļoti būtisks bēgļu pieplūduma punkts Eiropā. Apmaiņā pret aktīvāku līdzdalību bēgļu jautājuma risināšanā Turcija prasīja virkni ieguvumu no ES -  paātrināt vīzu atvieglojumus Turcijas pilsoņiem, padarīt straujāku progresu sarunās par pievienošanos ES, proti, atverot jaunas sarunu sadaļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti