Izmeklēšanas tiesnesis Roberts Ouens norādīja, ka aiz slēgtām durvīm notiekošā pirmstiesas izmeklēšana pārbaudīs izlūkdienestu materiālus par "Krievijas valsts atbildību".
Izmeklēšana ilgs divus mēnešus, un Ouens uzsvēra, ka viņa ziņojums būs gatavs līdz gada beigām. "Jautājumi, ko rada viņa nāve ir smagi. Tiem pievērsta visas pasaules uzmanība. Izmeklēšanā līdz šim noskaidrots, ka varam faktiski runāt par miniatūru kodolieroču uzbrukumu , kas noticis šiet Londonā," saka Ouens.
Ar tēju, kas saindēta ar poloniju 210, Ļitviņenko pacienājuši bijušie specdienesta kolēģi Dmitrijs Kovtuns un Andrejs Lugovojs. Maskava attiekusies viņus izdot Lielbritānijai, kuras rīcībā nonākuši gan sarunu ieraksti, gan dokumenti, kas liecina par Krievijas valdības dienestu iesaisti. Aizdomās turamie jebkādu vainu noliedz
"ASV un Lielbritānijas specdienesti ir pārkāpuši likumus, noklausījušies cilvēku sarunas, spīdzinājuši gūstekņus slepenos cietumos un ko vēl ne. Ja tagad kāds runā par šo dienestu sagādātiem dokumentiem, es varu teikt, ka tas ir viltojums, un viss," atbild Lugovojs.
Jau ziņots, ka ASV nacionālā drošības aģentūra esot pārtvērusi abu iespējamo slepkavu telefonu sarunas, tāpat arī viņu saziņu ar priekšniekiem Maskavā.
Tomēr šie materiāli nevar kalpot par pierādījumiem, jo iegūti nelikumīgi, tie tomēr nav iesniedzami tiesā. Krievijas valdības pārstāvji vairākkārt paziņojuši, ka Litviņenko lieta esot provokācija. Viņu esot nogalinājuši vai nu paši britu specdienesti, vai tagad jau nelaiķa trimdas oligarhs Boriss Berezovskis, ar kuru Ļitviņenko sadarbojies.
