Pusdiena

Ieņēmumu dienestam biežāk ziņo par peļņu no nekustamo īpašumu izīrēšanas

Pusdiena

Aprit mēnesis kopš Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi slepkavības

Starp Maķedonijas un Grieķijas galvaspilsētām atjaunoti avioreisi

Atsāk aviosatiksmi starp Maķedonijas un Grieķijas galvaspilsētām

Starp Maķedonijas un Grieķijas galvaspilsētām ir atsākta tiešā avioreisu satiksme. Tā ir vēl viena pazīme tam, ka attiecības starp šīm divām kaimiņvalstīm kļūst labākas. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai abu valstu parlamentos izdosies pieņemt visus nepieciešamos dokumentus, lai Maķedonija varētu pievienoties NATO un vēlāk Eiropas Savienībai.

Pēc 12 gadu pārtraukuma Skopjes lidostā atkal ir nolaidusies lidmašīna no Atēnām. Grieķijas aviokompānija "Aegean Airlines" ir atsākusi tiešos reisus starp abu valstu galvaspilsētām, jo jaunā Maķedonijas valdība šī gada sākumā mainīja Skopjes lidostas nosaukumu.

Iepriekš ilgstoši pie varas esošie politiķi 2006.gadā nosauca Skopjes lidostu Aleksandra Lielā vārdā. Tas izraisīja protestus Grieķijā un tiešā aviosatiksme tika pārtraukta. Tomēr šā gada sākumā Aleksandra Lielā vārds no lidostas nosaukuma tika svītrots. Tas bija viens no pirmajiem soļiem, lai uzlabotu attiecības starp abām valstīm.

Ar pirmo reisu uz Skopji atlidoja arī Maķedonijas vicepremjers Bujars Osmani. Viņš žurnālistiem sacīja, ka tiešā satiksme ar Atēnām simbolizē jauno stratēģisko partnerību starp abām valstīm.

Tomēr neviens joprojām nav drošs, vai Maķedonijas parlamentam izdosies apstiprināt grozījumus konstitūcijā un pārdēvēt savu valsti par Ziemeļmaķedoniju.

Pēc 1.oktobra referenduma valdībai ir izdevies iegūt dažas opozīcijas deputātu balsis, lai uzsāktu šo procesu. Tomēr nākamā gada sākumā būs nepieciešams vēl viens galīgais balsojums. Arī Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs ir kategoriski pret valsts nosaukuma maiņu.

Pēc tam arī Grieķijas parlamentam būs jāapstiprina vienošanās ar kaimiņiem. Un arī tur nebūt ne visiem deputātiem patīk piedāvātais kompromiss.

Iespējams, ka valdošā koalīcija Maķedonijā cer izmantot pašreizējo krīzi lielākajā opozīcijas partijā, kas iepriekš ilgstoši bija pie varas. Tā ir pazīstama zem abreviatūras VMRO-DPMNE.

Bijušajam premjeram un šīs partijas līderim Nikolam Grujevskim novembra sākumā ir jāsāk izciest divu gadu cietumsodu par korupciju. Pret partijas vadību tiek izvirzītas arī citas apsūdzības. Tādēļ Skopjes tiesa nolēma iesaldēt 69 partijai piederošos īpašumus, tostarp arī tās galveno mītni. VMRO-DMPNE ģenerālsekretārs Igors Januševs ir nosaucis tiesas lēmumu par politisko vajāšanu.

Tiesas lēmums tika pieņemts īsi pēc tam, kad publiski izskanēja pieļāvumi par iespējamo partijas galvenās mītnes izīrēšanu vai pārdošanu, lai palīdzētu nosegt ēkas uzturēšanas izmaksas.

Jaunākās apsūdzības pret bijušo premjeru un citiem vadošajiem politiķiem lielākoties skar iespējamo naudas atmazgāšanu. Izmeklētāji uzskata, ka iepriekš pie varas esošā partija nelikumīgi varētu būt saņēmusi aptuveni piecus miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti