Sadaļas Sadaļas

Atrasta pazudusī Indonēzijas zemūdene, 53 cilvēki gājuši bojā

Trešdien pazudusī Indonēzijas zemūdene ir nogrimusi Klusajā okeānā aptuveni 100 kilometrus no Bali salas, sestdien paziņoja Indonēzijas jūras spēku vadība. Visus 53 zemūdenes apkalpes locekļus uzskata par bojāgājušiem.

Meklēšanas operācijā iesaistītie kuģi okeānā aptuveni 16 kilometru rādiusā atraduši zemūdenes atlūzas. Jūras spēku vadība ir pārliecināta, ka tās nevar būt no neviena cita kuģa. Ar īpaša skenera palīdzību uziets zemūdenes vraks, kas atrodoties aptuveni 850 metru dziļumā.

Dīzeļzemūdene “KRI Nanggala” ar 53 apkalpes locekļiem pazuda trešdien neilgi pēc nolaišanās okeāna dzelmē, lai veiktu torpēdu šaušanas treniņus. Pagaidām nav zināms zemūdenes avārijas iemesls.

Drīz pēc tam Indonēzijas militārā vadība izsludināja plašu meklēšanas operāciju, kurā iesaistījās vairāki desmiti Indonēzijas kara flotes kuģu un militāro lidmašīnu. Meklēšanas darbos iesaistījās arī kuģi un lidaparāti no ASV, Austrālijas, Indijas, Malaizijas un Singapūras.

Eksperti norāda, ka avarējušu zemūdeņu meklēšana ir ļoti sarežģīta, jo tās ir būvētas tā, lai būtu grūti pamanāmas.

Gandrīz 60 metru garā dīzeļzemūdene bija nodrošināta ar skābekļa rezervēm trīs dienām. Visticamāk, ka skābekļa piegāde kuģī beidzās naktī uz sestdienu.

Indonēzijas jūras spēki izmeklē, vai zemūdene zaudēja jaudu iegrimšanas laikā un nevarēja veikt ārkārtas procedūras.

Ļoti iespējams, ka kuģis nolaidās zemāk par 500 metriem, kas ir tā maksimālais iegremdēšanas dziļums. Tādā gadījumā zemūdens korpuss nespētu izturēt zemūdens spiedienu. Rajonā, kur zemūdene pazuda, ūdens dziļums var sasniegt pat 1500 metru.

1978. gadā Vācijā būvētā zemūdene Indonēzijas jūras spēku flotē nonāca 1981. gadā. 2012. gadā kuģim Dienvidkorejā veica kapitālo remontu. Jūras spēku vadība apgalvo, ka zemūdene bija labā tehniskā stāvoklī.

ASV Jūras kara institūta eksperts Ēriks Vertheims intervijā raidsabiedrībai BBC sacīja, ka Indonēzijas jūras spēki jau ilgstoši nesaņem pietiekamu finansējumu flotes modernizācijai, tāpēc ir spiesti izmantot novecojušas zemūdenes.

“Mēs nezinām, kas izraisīja šīs zemūdenes avāriju, bet ir skaidrs, ka finansējuma trūkums var kavēt apmācības un piespiest atvēlēt mazāk līdzekļu kuģu uzturēšanai. Būtu jāizvairās no spekulācijām, bet ir acīmredzams, ka šeit ir notikusi traģēdija,” sacīja Vertheims.

Viņš brīdina, ka zemūdeņu avārijas notiks arī turpmāk.

“Tā ir ļoti bīstama nodarbošanās, zemūdens pasaule nepiedod kļūdas. Ir ļoti grūti izglābt zemūdeni, kas ir nonākusi grūtībās. Tas ir ļoti sarežģīti,” piebilda Vertheims.

Indonēzijas kara flotes rīcībā ir piecas zemūdenes. Šī ir pirmā reize, kad tā zaudē vienu no savām zemūdenēm.

Līdzīgi incidenti pēdējos gados ir notikuši citās valstīs. 2017. gadā Atlantijas okeānā pazuda Argentīnas zemūdene ar 44 apkalpes locekļiem. Zemūdenes vraku atrada pēc gada un varasiestādes paziņoja, ka zemūdene bija uzsprāgusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt