Pēc 2010. gada decembrī notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un tām sekojošās opozīcijas apspiešanas, gan vairāku Eiropas valstu, gan ASV politiķi sāka aktīvi aicināt atņemt Baltkrievijai tiesības rīkot pasaules hokeja čempionātu. Tika norādīts uz demokrātijas trūkumu Baltkrievijā un daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Tomēr pagājušā gada maija vidū Starptautiskās hokeja federācijas kongresā tika apstiprināts, ka 2014. gada pasaules čempionāts hokejā tomēr notiks Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Toreiz Starptautiskās hokeja federācijas vadītājs Renē Fāzels paziņoja, ka sportu nevajadzētu izmantot kā līdzekli politisko mērķu sasniegšanai. Tieši otrādi, sportam ir jāpalīdz nogludināt dažādas pušu starpā esošās šķautnes un konfliktus.
Par spīti šiem paziņojumiem arī tagad, gadu pirms gaidāmā čempionāta, vairākas sabiedriskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Renē Fāzelam, aicinot savu viedokli mainīt. Vēstuli parakstījušas vairākas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, to vidū Norvēģijas Helsinku komiteja, vācu Libereco, amerikāņu Freedom House, britu Liberal International un citas. Kopīgajā vēstulē uzsvērts, ka Baltkrievijā joprojām ir vismaz 10 politieslodzītie, starp kuriem ir arī pērnā gada Nobela miera prēmijas pretendents Aļesjs Beļatskis. Iniciatīvas autori norāda, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko gaidāmo čempionātu izmantos kā politisku teātri, lai parādītu savu režīmu no labās puses.
Čempionāta sarīkošana Minskā nozīmētu arī sadarbošanos ar cilvēktiesības pārkāpjošo Lukašenko režīmu. Šim viedoklim piekrīt arī vairāki Eiropas parlamenta deputāti. Pats Aleksandrs Lukašenko jau pagājušajā gadā atzina, ka daudzi šādu iniciatīvu autori uzskata, ka ar čempionāta atcelšanu tiks dots personisks trieciens pašam Lukašenko, kurš arī pats ir aktīvs hokeja spēlētājs. Lukašenko atkārtoti uzsvēris, ka nekāda personiskā traģēdija tā viņam nebūtu.
Tikmēr tā vien liekas, ka politiskās nesaskaņas ar Krieviju uz laiku ir nolēmusi nolikt malā Gruzija. Tās olimpiskā komiteja ceturtdien ir nobalsojusi par piedalīšanos 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs.
Gruzīnu sportistu dalība olimpiādē jau ilgu laiku bija zem jautājuma zīmes. Pēc 2008. gada militārā konflikta abu valstu starpā ir sarautas diplomātiskās attiecības un Abhāzijā un Dienvidosetijā izvietotos krievu karavīrus Tbilisi dēvē par okupācijas spēkiem. Līdzšinējās Gruzijas valdības pārstāvji vairākkārt bija aicinājuši boikotēt Soču olimpiskās spēles. Maskava tika apsūdzēta arī par nelikumīgu olimpiskajiem objektiem nepieciešamo būvmateriālu izvešanu no Abhāzijas, kuru Gruzija joprojām uzskata par savu teritoriju.
Gruzijas nostāja gan mainījās pagājušā gada nogalē, kad uzvaru parlamenta vēlēšanās guva miljardiera Bidzinas Ivanišvilli vadītā koalīcija „Gruzīnu sapnis.” Ivanišvilli, kurš tagad pilda premjerministra pienākumus, paziņoja, ka gruzīnu sportistiem olimpiskajās spēlēs ir jāpiedalās, pierādot savas labās kaimiņattiecības ar Krieviju. Kā ceturtdien paziņojis Gruzijas olimpiskās komitejas vadītājs, par spīti joprojām pastāvošajām domstarpībām, tiek prognozēts, ka olimpisko spēļu atklāšanā piedalīsies arī Bidzina Ivanišvilli.
