Tas nepieciešams, lai Minskas vienošanos varētu izpildīt līdz gada beigām.
Vācija un Francija uzsvēra, ka ir svarīgi apstiprināt izmaiņas Ukrainas konstitūcijā, kas paredz decentralizāciju. Tās šonedēļ iesniegtas parlamentā, tālāk nosūtītas izvērtēšanai Konstitucionālajai tiesai.
Šī bija pirmā tā dēvētā „Normandijas četrinieka” telefonsaruna vairāk nekā divu mēnešu laikā, un tā ilgusi vairāk nekā divas stundas. Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas valstu līderi Petro Porošenko, Vladimirs Putins, Angela Merkele un Fransuā Olands galvenokārt apsprieda jautājumus par to, kā izbeigt 15 mēnešus ilgušo bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos.
Piecus mēnešus pēc ugunspārtraukšanas un politiskā noregulējuma vienošanās parakstīšanas Minskā joprojām pienāk ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem Donbasā, par ko konfliktā iesaistītās puses vaino viena otru.
Ukrainas prezidents Porošneko telefonkonferencē izteica bažas par to, ka „turpina pieaugt militārā aktivitāte Donbasā”. Saskaņā ar viņa biroja izplatīto paziņojumu, Porošenko norāda, ka „atšķirībā no otras [konflikta] puses, Ukraina ievēro savus pienākumus, kas noteikti Minskas vienošanās [tekstā].” Viņš uzsvēris nepieciešamību nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus, tostarp „Ukrainas pilsoņus, kas nelegāli tiek turēti Krievijā,” kā Nadju Savčenko.
Tikmēr Kremlis savā paziņojumā atzīmē, ka telefonsara notikusi pēc Vācijas iniciatīvas. Putins atkārtoti uzstājis, ka Kijevai ir jāiesaistās „tiešā dialogā” ar separātistu kaujinieku pārstāvjiem no Doņeckas un Luhanskas. Viņš arī apsūdzēja Ukrainas valdību par kaujinieku kontrolēto teritoriju „faktisku ekonomisku blokādi”, apgalvojot, ka tas ir iemesls, kādēļ ir traucēta šo reģionu sociālekonomiskā atkopšanās.
Francija savukārt uzsvēra, ka ir nepieciešams „stingri ievērot” Minskas vienošanos, lai tās nosacījumus varētu izpildīt līdz šī gada beigām. Elizejas pils paziņojumā kā svarīgs progress uzsvērts Ukrainas spertie soļi konstitucionālās reformas virzienā. Vācijas kanclere un Francijas prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi apstiprināt izmaiņas Ukrainas konstitūcijā, kas paredz decentralizāciju.
Prezidents Poršenko šīs izmaiņas iesniedza vērtēšanai parlamentā šonedēļ. Tās paredz uz ierobežotu laiku - trīs gadiem - noteikt īpašu statusu separātistu kontrolētajām teritorijām. Konstitucionālās reformas Kijevā gan netiek uzņemtas ar īpašu sajūsmu, Ukrainas parlaments nolēma prezidenta iesniegtos konstitūcijas grozījumus nodot Konstitucionālajai tiesai, lai tā izvērtētu grozījumu likumību.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu.
Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
