Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Bezpilotu lidaparāti apdraud aviācijas drošību

Panorāma

NATO prioritāte ir Krievija un “Islāma valsts”

Eiropas politiķi Rīgā spriež par vienotu rīcību pret Krieviju

Atkal izskan mudinājumi uz kopīgu ES politiku pret Krieviju

Aptuveni 300 parlamentārieši no Eiropas Savienības (ES) valstīm ceturtdien pulcējās Rīgā, lai spriestu par ES ārpolitiku, kā arī drošības un aizsardzības problēmām. Liela daļa diskusiju bija veltītas Krievijas agresijai un Eiropas iespējām to apturēt.

Pasākumu atklājot, bažas par Krievijas nomierināšanas politiku pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Viņas ieskatā patlaban Eiropā valda zināms apjukums par tālāko rīcību, taču esot ticība, ka risinājumi tiks atrasti. „Daži politiķi uzskata, ka mieru var panākt, apmierinot agresora pieaugošās vajadzības un tādējādi cerot saglabāt labklājību, finansiālos ieguvumus un komfortu. Šai sakarā vēlos atgādināt Minhenes vienošanos 1938.gadā, kad starptautiskie spēlētāji domāja, ka tie nodrošinās mieru, pieļaujot anektēt daļu no Čehoslovākijas. Miers neturpinājās ilgi un izvērtās plaša mēroga Eiropas karā. Pagātnes mācības nedrīkst aizmirst,” saka Mūrniece.

To, cik nozīmīgi ir Eiropai saglabāt stingru un vienotu pozīciju pret Krievijas agresiju uzsvēra daudzi runātāji. Bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts atzina – situācijā, kad Krievija no stratēģiska partnera kļuvusi par stratēgisku problēmu Ukrainā pieļautās kļūdas vai veiksmes kļūst arī par visas Eiropas kļūdām vai veiksmēm.

Par spīti bažām, ka viedokļi, piemēram, baltiešiem un savienības dienvidu valstīm ir atšķirīgi, cerības uz kopēju rīcību esot.

„Par sankcijām ir lēmušas visas 28 valstis. Tas ir fakts. Vēsturisku un citu iemeslu dēļ pozīcijas un nostājas pret Krieviju var būt atšķirīgas, tas arī ir neizbēgami. Bet, kas attiecas uz ES lēmumiem, tie tiek pieņemti kopīgi. Dažādām dalībvalstīm var būt dažādu līmeņu attiecības, ekonomiskās attiecības – tāda vienkārši ir ekonomikas daba. Bet arī Kipra ir atbalstījusi sankcijas pret Krieviju,” saka Broks.

Vārdos it kā vienkārši, taču darbi atpaliek, uzskata eksperti. „„Vienotība” jau tiek demonstrēta vismaz vārdos un griba šiem draudiem stāvēt pretim, bet kas ir slikti – šķiet nav joprojām aptuvenas sakritības par to – ko darīt, kādai jābūt stratēģijai.

Lai cīnītos pret drošības draudiem – ES ir svarīgi ciešāk sadarboties ar NATO, atzina alianses ģenerālsekretāra vietnieks.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks aicināja klātesošos parlamentāriešus darīt visu, lai aizsardzības izdevumi tiktu palielināti.

Bažas par Baltijas valstu drošību un kopīgu ES politiku attiecībā pret Krieviju izskanēja pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas pagājušajā gadā, kā arī Krievijas atbalstīto kaujinieku iebrukuma Austrumukrainā.

NATO kopš tā laika ir pastiprinājusi Baltijas drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt