Jaunākais pētījums parāda, ka vairāk nekā četri procenti jeb 20 miljoni cilvēku šeit ieradušies no valstīm, kas netilpst savienībā. Apmēram par pusi mazāk ir vietējo migrantu, kas par dzīvesvietu izvēlējušies kādu citu no bloka dalībvalstīm.
Pagājušajā gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvoja vairāk nekā 33 miljoni nepilsoņu, kas kopā veido gandrīz 7% no Savienības kopējas populācijas, liecina jaunākais Eirostat pētījums. Šajā skaitlī ietilpst gan pilsoņi, kas migrējuši Savienības ietvaros, gan tādi, kuri nākuši no valstīm, kas šajā blokā neietilpst. Lielākā proporcija starp vietējiem un citu savienības dalībvalstu pilsoņiem ir Luksemburgā, Kiprā, Beļģijā un Īrijā.
Jāteic, ka Luksenburgā gandrīz puse no kopēja skaita ir nepilsoņi. Šeit Eirostat pētījumā arīdzan tiek izcelta Latvija, kur pēc aprēķiniem ir 17% nepilsoņu, par procentu mazāk ir Igaunijā. Vismazākais ārvalstu pilsoņu īpatsvars - mazāk nekā divi procenti- ir Polijā, Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.
Visvairāk pēc skaita jeb apmēram septiņi miljoni imigrantu fiksēti Vācijā, galvenokārt no finanšu krīzes smagāk skartajām Eiropas valstīm. Strauji pieaug Vācijā dzīvojošo grieķu un spāņu skaits. Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijā vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka migrantu plūsmas pēdējā gada laikā atkal sākušas aktivizēties. Mežs norāda, ka politiskā līmenī būtu ļoti japiedomā pie tā, kādus speciālistus Latvijā uzņemt.
Pēdējā laikā Latviju par savu dzīvesvietu arvien vairāk izvēlas Rumānijas pilsoņi. Tomēr, kad salīdzina to, cik daudzi mūsu valstī izvēlas dzīvot un to, cik daudz no tās joprojām aizbrauc, satraukumu sāk izrādīt arī Ekonomikas ministrija. Jaunākās prognozes liecina ka līdz 2018. gadam no laika, kad iestājāmies Savienībā, Latvija būs zaudējusi 300 tūkstošus strādājošo. Patlaban izbraukuši ir vairāk nekā 200 tūkstoši, bet tie ir tikai oficiāli dati, reālais izceļotāju skaits ir krietni lielāks.
