Labrīt

Pie leģendārā Borisa Praudiņa rakstāmgalda – režisori Osvalds Krēsliņš un Oļģerts Šalkonis

Labrīt

Sirsnīgais un labestīgais režisors Viktors Zvaigzne

Konferencē Atēnās sarunas par reliģiju, kultūru un mierīgu sadzīvošanu Tuvajos Austrumos

Atēnu konference: Starpkonfesiju dialogam mūsdienās ir īpaša nozīme

Saspringta situācija Tuvajos Austrumos, kā arī reliģijas un kultūras loma konfliktu apturēšanā šajā reģionā – šie temati tikuši apspriesti augsta līmeņa konferencē, kas notikusi Atēnās pirmdien un otrdien. Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopuls savā runā atgādinājis, ka karš nav beidzies, Islāma valsts teroristiskās darbības turpinās, un šo divu apstākļu dēļ Tuvajos Austrumos cieš ļoti daudz cilvēku neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar to pagaidām pāragri runāt par bēgļu problēmas atrisināšanu.

Tik svarīgo sarunu par reliģisko un kultūras plurālismu, kā arī mierīgu sadzīvošanu Tuvajos Austrumos Grieķija rīko jau otro reizi. Iepriekš 2015.gadā, kad Eiropa pirmoreiz pēc Otrā pasaules kara beigām saskārās ar tik lielām bēgļu plūsmām. Šajā reģionā risinājuma meklēšana problēmām, no kurām galvenās ir karš, terorisms un reliģiskais ekstrēmisms, nav iespējama bez atklāta dialoga starp visām iesaistītajām pusēm. Un ne tikai politiķu līmenī, bet arī ar reliģisko līderu iesaistīšanos.

Garīdznieki atzīst kristiešu apdraudētību

Grieķija, uzņemoties starpnieka lomu starp Austrumiem un Rietumiem, piedāvājusi šādu iespēju. Starptautiskajā konferencē, kas nedēļas sākumā (30. un 31.oktobrī) aizvadīta Atēnās, piedalījās 30 valstu pārstāvji – gan ārlietu ministri un starptautisko organizāciju pārstāvji, gan arī dažādu konfesiju vadītāji. Īpaši emocionāla runa bijusi grieķu pareizticīgās baznīcas metropolītam Sīrijā un Libānā Danielam Kurjē, kurš aprakstīja kristiešu ciešanas, badu un noverdzināšanu, ka arī māju un baznīcu iznīcināšanu:

''Šodien, 21.gadsimta sākumā, kad pagājušas vairāk nekā divas tūkstošgades kopš kristietības sākuma, mums jāatzīst, ka kristieši ir apdraudēti savā dzimtajā zemē.

Šis ir noziegums pret cilvēci, pamatojoties uz starptautiskiem likumiem.

Bet izskatās, ka Apvienotās Nācijas nevēlas atzīst savu daļu no atbildības par to.''

Traģisku ainu apraksta arī cits Sīrijas un Libānas pareizticīgās baznīcas metropolīts Vasils. Sarunā ar Latvijas Radio viņš stāsta, ka pirms četriem gadiem bija plānojis pirkt plašu zemes gabalu Grieķijā, kur varētu glābties no slaktiņa dzimtenē un pārvest draudzes locekļus. Runājot par problēmas saknēm, metropolīts runā par kaitīgu ārvalstu ietekmi:

''Musulmaņiem pirms 1970.gada bija labi imami – viņi domāja par dzimteni, sabiedrību un sadarbību. Piemēram, manā sādžā mācītājs un imams palīdzēja viens otram risināt cilvēku problēmas. Un tad pēkšņi mēs redzējām, sevišķi lielajās pilsētās, ka imami devušies mācīties Saūda Arābijā, Pakistānā, Amerikā, Londonā un tad pēc atgriešanās sākuši uztvert kristieti par ienaidnieku. Mēs sapratām, ka viņi vēlas redzēt reliģisku valsti Tuvajos Austrumos.''

Teroristi dialogu nevēlas

Krievijas bruņoto spēku iesaistīšanos Sīrijas konfliktā viņš vērtē pozitīvi. Kā minējis Maskavas patriarhāta Volokolamskas metropolīts Ilarions, ar teroristiem diplomātiskais dialogs ir neiespējams:

''Starpkonfesiju dialogam šodien ir īpaša nozīme. Taču mums jāatceras, ka teroristi ir cilvēki, kas nevēlas un neiesaistās dialogā. Un diemžēl vienīgais dialogs, kādu varam ar viņiem veidot, ir dialogs ar ieroču palīdzību. Tieši šādu dialogu šodien Sīrijā uztur Krievijas armija.

Mums arī jāsaprot, ka terorisms un ekstrēmisms ir ideoloģija, kas iekaro jauno cilvēku prātus. Mums ir jāstrādā preventīvi, lai novērstu šīs ideoloģijas izplatību jauno cilvēku vidē,

un šeit ir liela loma izglītībai un starpkonfesiju dialogam.''

Viena no konferencē apspriestajām tēmām bijusi veltīta tam, kā bēgļi un migranti atgriezīsies savās mājās un kā reliģiskie līderi var sekmēt viņu reintegrāciju. Šajā sakarā Grieķijas profesors Stelios Perraks sarunā ar Latvijas Radio atzinis, ka tāds scenārijs ir iespējams pie noteikuma, ka tiks panākts miers un nostiprināsies teritoriāla integritāte, sevišķi tādās valstīs kā Irāka un Sīrija.

''Tā tiešām ir traģēdija, ka cilvēki tiek patriekti no dzimtajām vietām, kur viņu priekšteči dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Es nezinu, vai tiešām visi tie izdzītie miljoni cilvēku atgriezīsies mājās. Tieši tāpēc Strasbūrā, kur es strādāju kā vēstnieks, nupat tikusi apspriesta ideja ieviest sankcijas pret ''Islāma valsti'' jeb “Daīš” par noziegumiem pret cilvēci. Proti, jāsauc pie atbildības un jātiesā atbildīgie par šiem noziegumiem. Tādā veidā starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē uz “Daīš”,'' spriež Perraks.

Ekstrēmisti ļaunprātīgi izmanto reliģiju

Lielu pareizticīgās baznīcas līderu uztraukumu izraisa arī vardarbība, kas vērsta pret koptu kristiešiem Ēģiptē. Taču musulmaņu kopienu pārstāvji vērš savu uzmanību, ka te jautājums nav tikai par kristiešiem. Kā sarunā ar Latvijas Radio min Zināšanu apmaiņas programmas vadības komitejas loceklis no Saūda Arābijas Zieds ad-Dakans, radikālo ceļu izvēlas relatīvi maza musulmaņa daļa, kuriem neinteresē savu upuru ticība:

''Mēs nevaram runāt tikai par kristiešiem, kas cieš Tuvajos Austrumos. No ekstrēmistu darbībām cieš arī musulmaņi, jezīdi un citi cilvēki. Proti, mums jāaizstāv visu reliģiju pārstāvji, katrs cilvēks. Diemžēl lielākā daļa cilvēku, kas tika nogalināti Tuvajos Austrumos, ir - kas? – viņi ir musulmaņi. Kurus nogalināja - kas? – musulmaņi. Šī ir skumja realitāte, un

mums jāstrādā kopā, lai aizsargātu visus neatkarīgi no cilvēku reliģiskās pārliecības. Un es ceru, ka miers drīz iestāsies.''

Līdzīgi sarunā izsakās arī cits konferences dalībnieks no Irānas, šeihs Muhameds Mahdi Taškiri, kurš vada starpkonfesiju dialoga centru Islāma kultūras un attiecību organizācijā:

''Skaidrs, ka tie, kas liek saviem sekotājiem nogalināt citus cilvēkus, viņi ir ārpus reliģijas ietvara. Viņi nesaprot pareizo reliģisko tekstu nozīmi. Dažas no šīm ekstrēmistu grupām un pat valdību tipa organizācijām ļaunprātīgi izmanto reliģiju, lai šķirtu cilvēkus. Šis ir svarīgs reliģisko līderu pienākums - skaidrot reliģijas lomu. Tas, ka reliģiskie līderi sēž šeit pie apaļā galda, nozīmē, ka viņi nevēlas karot savā starpā.''

Šeihs Muhameds Mahdi Taškiri, Islāma kultūras un attiecību organizācijas Starpreliģiju dialoga un civilizāciju centra vadītājs (Irāna) un LR speciālkorespondente Atēnās Ella Semjonova.
 

Kā uzsvēruši konferences dalībnieki, šobrīd ir vērojama rasisma un ksenofobijas izplatīšanās, ko var pārvarēt tikai kopīgiem spēkiem.

Tad – šī ir vēl viena eksperta doma - ideālā pasaulē kristiešiem būtu jāaizstāv musulmaņu tiesības, musulmaņiem – kristiešu. Un abām konfesijām – ebreju kopienas tiesības gan Eiropā, gan Tuvajos Austrumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti