Grieķijas valdība noliedz, ka būtu kavējusies ar savlaicīgu reformu saraksta izstrādi un tā iesniegšanu. Kā paskaidroja Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, viss ir noticis paredzētajā laikā, kā arī paši aizdevēji ir lūguši jauno reformu sarakstu iesniegt tikai otrdien. To, ka Grieķijas jaunais reformu priekšlikums ir saņemts, apstiprina arī Eiropas Komisijā.
Jaunievēlētās Grieķijas valdības premjerministrs Aleksis Ciprs uzskata, ka ir jāpārtrauc šis apburtais loks un pazemošana, saistīta ar stingru taupības politiku, kas jāievēro Grieķijai un ko pieprasa kreditori.
Ciprs vēlas, lai Grieķijai tiktu piešķirts četru mēnešu aizdevuma programmas pagarinājums. Tajā laikā varētu izstrādāt jaunu reformu paketi, kas būtu taisnīgāka un spētu nodrošināt ekonomikas atveseļošanos pēc ilgiem recesijas gadiem.
Ar Grieķijas valdības nostāju un vilcināšanos nav apmierinātas visas iesaistītās puses. Vācija norādīja, ka Atēnu piemērs rada bažas, ka arī citas eirozonas valstis varētu atkāpties no solījumiem samazināt savus izdevumus vai īstenot dažādas strukturālās reformas.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers uzskata, ka jebkura atkāpšanās no saistībām varētu rosināt citas eirozonas valstis, piemēram, Spāniju, Portugāli, Franciju vai Itāliju neievērot stingros taupības pasākumiem. Taču tas ir svarīgi, lai novērstu eirozonas atgriešanos parādu krīzē.
Grieķijas valdības iesniegtais jauno reformu saraksts vēl ir jāapstiprina starptautiskajiem aizdevējiem un eirozonas valstu finanšu ministriem, lai varētu runāt par četru mēnešu aizdevuma programmas pagarinājumu Atēnām.
Pašreizējais aizdevuma termiņš Grieķijai beidzas jau šajā sestdienā. Ja līdz tam Grieķijas valdībai nebūs izdevies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem un eirozonas valstīm, tad Atēnas riskē ar to, ka varētu beigties nauda, tādējādi arī pieaugot bažām par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas.
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
