Sadaļas Sadaļas

Atēnās pirmie protesti pret jauno valdību par vēlēšanu solījumu nepildīšanu

Atēnās notika pirmās demonstrācijas pret nesen vēlēšanās uzvarējušās partijas „Syriza” valdību, un protesta akcija izvērtās par masu nekārtībām. Protestētāji apsūdz jauno varu par atteikšanos no priekšvēlēšanu solījumiem izbeigt stingru taupības politiku, kuru pieprasa finanšu grūtībās nonākušās valsts starptautiskie aizdevēji.   

Ielās izgājuši aptuveni 450 cilvēki, bet pēc mierīgas demonstrācijas sākās nekārtības -  demonstranti sākuši mest uz policistiem akmeņus un pudeles ar degmaisījumu, sist veikalu skatlogus un dedzināt automašīnas, ziņo raidsabiedrība BBC.  

Grieķijas jaunā valdība bija spiesta šonedēļ piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem apmaiņā pret palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem. Otrdien Grieķija iesniegusi aizdevējiem ekonomisko reformu plānu, kuru eirozonas valstu finanšu ministri apstiprināja, un Atēnas varēs saņemt finanšu atbalstu vēl četrus mēnešus.

Grieķija apmaiņā pret programmas pagarināšanu apsolīja:

  • Cīņu ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
  • Cīņu ar korupciju
  • Neatteikties no sāktiem privatizācijas procesiem, jaunas privatizācijas procesus pārskatīs
  • Atteikties no minimālās algas celšanas
  • Nodrošināt mājokli un veselības aprūpi neapdrošinātajiem bezdarbniekiem, nepalielinot budžeta izdevumus
  • Algu reformu valsts sektorā, nesamazinot algas un nepalielinot algu fondu
  • Palielināt pensiju fondu, cīnoties ar priekšlaicīgu došanos pensijā, nesamazinot izmaksas
  • Samazināt ministriju skaitu no 16 uz 10, samazināt ierēdņu privilēģijas
Grieķijas valdībai nācās atteikties no ieceres apturēt privatizāciju, palielināt sociālos pabalstus, celt minimālo algu,  kā „Syriza” solīja pirms vēlēšanām.

Viens no galvenajiem reformu punktiem būs arī cīņa ar korupciju un stingrāka nodokļu politika.

Šo vienošanos ar aizdevējiem uzskata par ievērojamu valdības vadītāja Aleksa Cipra taktisko piekāpšanos, jo viņš vēlēšanās uzvarēja tieši ar saukļiem par taupības izbeigšanu un atteikšanos no aizdevēju uzspiestās politikas.

Vienošanās ar aizdevējiem izraisīja neviennozīmīgu reakciju arī pašā partijā „Syriza”.  

Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.

Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.

Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt