„Grieķijas bankas nav tūlītēju draudu priekšā, un nauda tajās uzreiz neizbeigsies, taču, nesaņemot aizdevumu, situācija var kļūt ārkārtīgi smaga,” tā sarunā ar raidorganizāciju BBC pavēstījusi Grieķijas Nacionālās bankas vadītāja Louka Katseli.
Bankas vadītāja arī norādījusi, ka nekādā gadījumā neraugās eirozonas pamešanas virzienā, jo tas radītu milzīgas problēmas valsts ekonomikai un palielinātu Grieķijas nabadzību.
Bažās par valsts bankrotu, ja vienošanos Briselē nepanāks, pēdējās nedēļās no Grieķijas bankām izņemti jau vairāk nekā četri miljardi eiro.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir piedalījies telefonkonferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Eiropas Komisijas līderi Žanu Klodu Junkeru, kurā izklāstījis Grieķijas piedāvājumus. Viņa birojs paziņojis, ka šie priekšlikumi esot tādi, kas nekavējoši ļaus panākt visām pusēm izdevīgu vienošanos un izbēgt no sliktākā scenārija.
Kas ir minēts piedāvājumā, pagaidām plašāk neizpauž.
Taču no valdības partijas „Syriza” puses sekojuši paziņojumi, kas neliecina, ka Atēnas būs gatavas lielākai taupībai. „Syriza” pauda, ka demokrātiju nevar šantažēt un cilvēku cienīga dzīve nav jautājums, par ko vispār drīkst diskutēt, un partija plāno protestus.
Grieķijas valdības pārstāvji ir tikušies premjerministra Alekša Cipra rezidencē, lai diskutētu par piedāvājumu aizdevējiem. „Visi ar visiem runā,” notiekošo Atēnās un saziņu ar citām eirozonas valstīm raksturojis Grieķijas premjerministra birojs.
Grieķijas vara ir ārkārtīgi sarežģītā situācijā, jo, no vienas puses, joprojām saviem vēlētājiem sola, ka nerīkosies kā iepriekšējā labējā valdība, proti, nepiekritīs aizdevēju prasībām un negriezīs algas un pensijas un necels nodokļus, no otras – saprot, ka nepanākta vienošanās var draudēt ar ļoti nopietnām sekām.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita jauna aizdevuma naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Uz spēles ir pensiju samazināšana, pievienotās vērtības nodokļa celšana medikamentiem un elektrības rēķiniem, kā arī vairāku valsts uzņēmumu un objektu nodošana privātās rokās.
Ar aizturētu elpu Grieķijas sarunām ar aizdevējiem līdzi seko ne vien Eiropā, bet arī ASV. Valsts kases sekretārs Vašingtonā Džeikobs Levs paudis, ka Grieķija var rēķināties ar plašu kapitāla kontroļu spektru un pamatīgu ekonomisko lejupslīdi.
