1987. gada 28. maija rītā Rusts iesēdās īrētā lidmašīnā "Cessna 172B", lidostas dispečeriem kā galamērķi norādīja Stokholmu, bet pēc tam, novirzoties uz austrumiem, sasniedza Maskavu. Matiasa Rusta lidojums sagrāva Padomju Savienības militāro vadību, radiostacijā „Eho Moskvi” stāstīja politologs Staņislavs Belkovskis.
30. maijā no amatiem atbrīvoja Aizsardzības ministru maršalu Sergeju Sokolovu un otru maršalu, pretgaisa aizsardzības virspavēlnieku Aleksandru Koldunovu. Pavisam no darba tika atbrīvoti 34 ģenerāļi vairākos kara apgabalos.
Tieši incidents ar Rustu lika pamatus PSRS Bruņoto spēku samazināšanai un kvalitatīvai augstākā militārā sastāva rotācijai. Militāristi tā arī nespēja izskaidrot, kādēļ Rusta "Cessna" laiduši pāri robežai, kāpēc vismaz nelika veikt piespiedu nosēšanos, tika izdomāta teorija par gigantisku žīdu masonu sazvērestību pret PSRS. Turklāt šajā sazvērestībā bijuši ne tikai rietumu specdienesti, bet arī daži augsti PSRS vadītāji, piemēram politbiroja kandidāts un perestroikas ideologs Aleksandrs Jakovļevs.
Vēl citi ģenerāļi aizrunājās pat tiktāl, ka aiz visa tā stāv personīgi pats Mihails Gorbačovs, kuram nu bijis labs iemesls, lai atbrīvotos no vecajiem armijniekiem. Vai tādēļ bija jāsēdina Rustu "Cessna", nevis vienkārši jāpieņem attiecīgs lēmums visvarenajā Kompartijas politbirojā, uz to atbildēt viņi nespēja, jo tad šiem militāristiem būtu jāatzīst, ka viņi vienkārši „nogulēja” jaunā vācu avantūrista lidojumu.
1987. gada rudenī pret Matiasu Rustu sākta kriminālprocesu, apsūdzot viņu vairāku likumpantu pārkāpšanā. Viņam piesprieda četru gadu uzturēšanos darba nometnē. Taču, tā kā VDK nespēja garantēt Rusta drošību, viņš tika nosūtīts uz cietumu. Kā arī pavisam drīz PSRS Augstākās tiesas prezidenta pienākumu izpildītājs Andrejs Gromiko parakstīja dokumentu par Rusta atbrīvošanu un 1988. gada 3. augustā viņš atgriezās Vācijā.
