Kad pirms 31 gada cilvēki sadevās rokās, lai vienotos Baltijas ceļā, no vairākām lidmašīnām tika izmests aptuveni desmit tonnu gladiolu. Arī aizvadītajā nedēļas nogalē Lietuvā virs šosejas Viļņa – Minska lidoja astoņas lidmašīnas ar cilvēku saziedotajiem ziediem.
Tāpat kā toreiz, 1989. gadā, arī šoreiz no gaisa tika mestas gladiolas, kamēr tūkstošiem cilvēku sadevās rokās, lai izrādītu atbalstu Baltkrievijas tautai.
“Tas ir mazākais, ko varam darīt mūsu brālīgās nācijas labā. Es piedalījos pirms 31 gada, un arī tagad šeit stāvu. Esmu priecīgs,” atzina akcijas "Brīvības ceļš" dalībnieks Lins.
Akcijas laikā debesīs atradās ne tikai lidmašīnas, bet arī gaisa baloni. Minska apgalvo, ka gatavo notu par astoņiem šādiem baloniem ar pretvalstisku simboliku, kas esot mēģinājuši pārkāpt Baltkrievijas gaisa telpu. Savukārt Lietuva pēc notikušās akcijas iesniegusi Baltkrievijas vēstniekam notu, norādot, ka tās gaisa telpu pārkāpis kaimiņvalsts helikopters.
Arī Igaunijā tika izveidota cilvēku ķēde. Tallinā tā sākas ar sveču iedegšanu pie Baltkrievijas vēstniecības un beidzās Neatkarības laukumā. Kaut arī ārā lija lietus, pasākumā piedalījās vairāki simti cilvēku.
Cilvēku ķēde no Baltkrievijas vēstniecības līdz Neatkarības laukumam tika izveidota arī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Nobeigumā dalībnieki dedzināja Baltkrievijas vadītāja Aleksandra Lukašeno portretu.
“Jūs redzat aptuveni tūkstoš cilvēku, kas izveidojuši cilvēku ķēdi Kijevā. Šādas akcijas notiek daudzviet pasaulē - sākot no Vankūveras un beidzot ar Habarovsku. Tas ir milzīgs atbalsts tiem, kuri pašlaik protestē Minskā, nebaidoties no represijām. Viņu galvenais mērķis ir brīvība. Baltkrieviem tāda nav bijusi ilgu laiku,” sacīja pasākuma dalībnieks Andrejs Strižaks.
Čehijas galvaspilsētā Prāgā līdzīgā akcijā piedalījās vairāki desmiti cilvēku. Akciju uz Kārļa tilta organizēja vietējā baltkrievu organizācija.
Baltkrievus atbalsta arī Londonā
Arī Londonā svētdien, 23. augustā, notika demonstrācija baltkrievu brīvības centienu atbalstam, kur piedalījās ap 1000 dalībnieku. Ielās izgāja ne tikai baltkrievi, bet arī latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi un krievi.
Par pulcēšanās vietu bija izvēlēts laukums pie britu parlamenta, īpaša demonstrācijas dalībnieka pazīme bija ne tikai karogi un plakāti, bet arī balts apģērbs.
Pēc himnu dziedāšanas demonstranti sadalījās divās daļās un organizēti devās uz Vestminsteres tiltu, kur vienā pusē baltkrievi turēja 150 metrus garu karogu, bet otrā pusē tika veidots simbolisks Baltijas ceļš.
“Latvieši, lietuvieši, poļi krievi, ukraiņi atbalsta baltkrievus, esam ļoti pateicīgi par vienotību, mūs atbalstot, tas iedrošina un dod spēkus,” atzina baltkrievs, demonstrācijas dalībnieks Jurijs Ļešenko.
“Mēs esam par to, lai fašisms Baltkrievijā beigtos,” paziņoja ukrainis, demonstrācijas dalībnieks Dmitrijs Vasiļjevs.
Baltkrieviete, demonstrācijas dalībniece Jeļena Ņikitina stāstīja, ka akcijā piedalās, “lai demonstrētu savu atbalstu saviem tautiešiem, savām ģimenēm, kas riskē ar dzīvību, lai pieprasītu tiesības mierīgi un taisnīgi nobalsot vai kaut vienkārši iziet uz ielas”.
Brits, demonstrācijas dalībnieks Vinsents Kvinlens stāstīja, ka viņam “ir baltkrievu draugi, kuri šodien nevarēja ierasties, jo dzīvo Anglijas ziemeļos, viņi šeit ieradās kā bēgļi”.
“Zinu, ka viņi gribētu atgriezties Baltkrievijā, ja situācija mainītos, lai palīdzētu no jauna celt savu valsti,” piebilda Kvinlens.
Baltkrieviete, demonstrācijas dalībniece Vika atzina, ka viņai “ir bail skatīties, kā mūsu pašu valdība māna tautu un saka, ka karogi, ar kuriem izejam ielās, ir nacistu karogi”.
“Maniem draugiem, maniem skolasbiedriem, tiem, kuri tagad baidās, ziniet, mēs šeit arī baidāmies, par jums visvairāk. Gribam jums pateikt, ka visa pasaule baltkrievus atbalsta no sirds,” piebilda baltkrieviete Aļona.
Daudzi garāmbraucošie māja un signalizēja, apstājās ar garāmgājēji.
Briti no Jorkšīras Marisa un Deivids, kuri nejauši gāja garām demonstrācijas dalībniekiem, sacīja, ka “šeit, Anglijā, mēs esam brīvi un varam darīt, ko vien vēlamies, bet baltkrievi, viņi arī ir pelnījuši brīvību. Un, ja miermīlīgs protests var viņiem palīdzēt, tad tas ir brīnišķīgi!”
Tika vākti Londonā dzīvojošo Baltkrievijas pilsoņu paraksti, lai vēlāk tos iesniegtu Baltkrievijas vēstniecībā.
“Kad tik daudz cilvēku protestē, mierīgi protestē, vecajās sliedēs atpakaļ neatgriezīsimies. Ir jau sākušās izmaiņas, tikai ir jautājums, kad tas notiks,” pauda baltkrieviete, parakstu vācēja Jevgēņija Sergejeva.
Tie, kuri savulaik bijuši demonstrācijās par brīvību Baltijai, atzīmē, ka baltkrieviem tagad pievērst pasaules uzmanību ir daudz vieglāk.
“Mūsu demonstrāciju neviens neņēma vērā, britu avīzes un televīzija tikai skatījās, ka bija demonstrācija pret Golfa karu. Un neviena rindiņa pat nebija avīzēs,” stāstīja Londonas latviešu kora diriģente Lilija Zobens.
Gājiens pa Londonas centru noslēdzās pie Baltkrievijas vēstniecības.
“Policija saka, ka tas ir viens no miermīlīgākajiem protestiem vispār, kādu viņi ir pieredzējuši. Ir superīgi organizēts, visiem ir lielisks garastāvoklis, un mēs gaidām pārmaiņas!” sacīja viens no demonstrācijas organizētājiem Staņislavs Oboiševs.
Pēc vairākām uzrunām mācītājs noturēja piemiņas dievkalpojumu, tika nolikti ziedi nogalināto piemiņai, un pēc dažām dziesmām sanākušie mierīgi devās mājup. Notiekošo filmēja īpaša policijas kamera, taču beigās policisti pateica paldies par mierīgāko un organizētāko demonstrāciju, kāda redzēta 15 gadu laikā.
ASV valsts sekretāra vietnieks: ASV neizlems Baltkrievijas likteni
Amerikas Savienoto Valstu administrācija nosoda Baltkrievijas varasiestāžu vardarbību pret protestētājiem un aicina atbrīvot politieslodzītos, taču nejauksies Baltkrievijā notiekošajos politiskajos procesos.
Tā pirmdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietnieks Stīvens Bīgans. Viņš Viļņā tikās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku.
“Man bija iespēja tikties ar Tihanovskas kundzi. Viņa ir spilgta personība. Tagad saprotu, kāpēc viņa ir tik populāra savā valstī. Tikšanās mērķis bija klausīties un sadzirdēt, kāda ir Baltkrievijas iedzīvotāju domāšana un ko viņi dara, lai iegūtu tiesības uz pašnoteikšanos. ASV nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, nežēlību, kāda Baltkrievijā piedzīvota kopš vēlēšanām. Aicinām Baltkrievijas valdību atbrīvot visus politieslodzītos. ASV nevar un neizlems turpmāko notikumu gaitu Baltkrievijā. Tās ir Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējā cilvēktiesību hartā, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā hartā. Baltkrievijas tautai ir šīs tiesības, un 9. augustā viņiem tās netika dotas,” pauda Bīgans.
Bet otrpus okeānam Vašingtonā simtiem cilvēku pulcējās starp Lietuvas un Baltkrievijas vēstniecībām. Tur pasākumu baltkrieviem palīdzēja organizēt baltieši.
