Šis bija ASV rosinājums, kas vienlaikus turpina atgādināt Eiropas partnerēm par nepietiekamo finansējumu aizsardzībai nacionālajos budžetos.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu stiprināt savus resursus pret iespējamu uzbrukumu no Krievijas puses. NATO Gatavības iniciatīva jeb "četru trīsdesmitnieku" plāns, ko ministri ir atbalstījuši,
paredz, ka sabiedrotajiem tuvāko divu gadu laikā būs 30 mehanizētie bataljoni, 30 gaisa spēku eskadriļas un 30 kaujas kuģi, kuri būs kaujas gatavībā 30 dienās vai vēl īsākā laikā,
ja tas būs nepieciešams tieši Eiropas teritorijā.
Tas, kā norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, nenozīmē jaunu spēku izveidošanu vai izvietošanu, bet jau esošo paaugstināšanu visās sabiedrotajās valstīs.
“Mēs esam lēmuši palielināt personāla skaitu un izveidot divus jaunus komandcentrus. Vienu Atlantijas reģionam Norfolkā, Lielbritānijā, bet otru – Ulmē, Vācijā, lai atbalstītu militāro mobilitāti Eiropā [Lielāka mobilitāte ir nepieciešamā] Tas tāpēc, ka arvien neparedzamākā pasaulē mums jāpārliecinās, ka mums ir pareizie spēki pareizajā vietā un pareizajā laikā," saka Stoltenbergs.
Vienošanās panākta laikā, kad Baltijas jūras reģionā turpinās vērienīgās “Sabre Strike” militārās mācības. NATO klātbūtnes stiprināšanu piektdien Varšavā pārrunājuši arī deviņu austrumu flanga valstu prezidenti, tostarp Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
Aizsardzības spēju kāpināšana pārrunāta laikā, kad Baltijas jūras reģionā turpinās virkne paralēlu militāro mācību. Cita starpā Lietuvā šogad sarīkotas lielākās mācības kopš dienvidu kaimiņvalsts neatkarības atgūšanas. To ietvaros inscenēta arī ASV jūras kājnieku desantēšanās Klaipēdā.
“Šo mācību uzdevums ir pārbaudīt NATO spējas ātri pastiprināt alianses flangus ar spēkiem no dažādām valstīm. Mācības rada vidi, kurā valstis sanāk kopā, sniedzot katra savu artavu. Mūsījā ir desantēšanās, projicējot spēkus no jūras uz sauszemi un demonstrējot, ka NATO ir gan spējas, gan apņēmība izsēdināt spēkus, lai nodrošinātu reģionālo stabilitāti," klāsta ASV jūras spēku 4. eskadras komandiera vietnieks, kapteinis Braiens Finmens.
Krievijas un NATO attiecības, kā to piektdienas rītā atzīst arī starptautiskā prese, arvien ir zemākajā punktā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Saspīlējumam saglabājoties, NATO turpina audzēt savu spēku, saņemot asu reakciju no Krievijas puses. Vēl pirms dažām dienām notika NATO un Krievijas sanāksme, jo vēstnieku līmenī dialogs starp abām pusēm turpinās, lai gan cita sadarbība ir pārtraukta. Sarunās starp citiem jautājumiem tika skarta arī situācija Ukrainā, taču arvien risinājuma nav.
Lai gan kopējos NATO stiprināšanas lēmumus dalībvalstis ir pieņēmušas vienoti, tomēr to starpā saglabājas diskusijas par stingro attieksmi pret Krieviju. Itālijas vicepremjers Pjērs Luidži Bersani uz NATO vadības aicinājumu nepārskatīt sankcijas pret Krieviju, ko ir noteikusi Eiropas Savienība, atbildējis, ka Itālijas valdība nepieņems nekādas pavēles no malas. Šis komentārs gan ir pausts ārpus aizsardzības ministru tikšanās, un sanāksmes laikā Briselē, kā vēlāk norādīja Stoltenbergs, sankcijas pieminētas neesot.
Saspīlētās attiecības ar Krieviju būs arī viens no galvenajiem jautājumiem jūlijā gaidāmajā NATO samitā Briselē. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš ir norādījis, ka NATO nav nodoma izolēt Krieviju un dialogs joprojām ir labākais veids, kā censties uzlabot attiecības.
Paredzams, ka NATO samitā ieradīsies arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
