Kā izteicies Penss, viņš ir gandarīts "par izdevību prezidenta Donalda Trampa vārdā apliecināt spēcīgās, kara ugunīs rūdītās saites starp Amerikas Savienoto Valstu tautu un kurdu tautu visā reģionā".
Lai pastiprinātu iecerēto vizītes vēstījumu, ka amerikāņu militārā partnerība ar Sīrijas kurdiem tomēr turpinās, paziņots, ka ASV vadītā koalīcija kopā ar simtiem kurdu kaujinieku piektdien īstenojusi plašāko operāciju pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" kopš ASV oktobrī sāka savu spēku atvilkšanu. Šai operācijā sagūstīti desmitiem kaujinieku, pārņemot bruņojumu un sprāgstvielas.
Kā tikmēr norādījusi Sīrijas kurdu līdere Ilhama Ahmeda, šāda ASV partnerība, kas izpaužas tikai kā militāra sadarbība ar kurdu kaujiniekiem ierobežotā apvidū, "vienlaikus pieļaujot, ka tiek nogalināti civiliedzīvotāji, nav vērtējama kā īsti godīgas attiecības un sadarbība".
Kāda augsta ASV amatpersona iepriekš izteicās, ka Pensa vizīte uzskatāma par vēstījumu ne tikai kurdiem, bet pašiem amerikāņiem, kuri nosodījuši Trampa lēmumu atvilkt amerikāņu karavīrus no Sīrijas ziemeļaustrumiem, kas pavēra iespēju Turcijai sākt iebrukumu Sīrijā, vēršoties pret kurdu spēkiem, kuri ilgu laiku bijuši ASV sabiedrotie cīņā pret "Islāma valsti".
ASV prezidenta lēmums pamest savus kurdu sabiedrotos izpelnījās asu kritiku gan no demokrātu, gan republikāņu puses. Vēlāk Tramps gan paziņoja, ka daļa ASV spēku paliks Sīrijā, lai apsargātu naftas atradnes.
Lai pasargātos no Turcijas nolūkiem, kurdiem nācās vērsties pēc palīdzības pie Sīrijas valdības un Krievijas spēkiem, kuri šai rajonā nebija spēruši kāju gadiem, bet tagad saskaņā ar Maskavas un Ankaras vienošanos tiek izvietoti plašā joslā gar robežu, ieskaitot vismaz vienu bijušo ASV garnizonu.
Oktobra vidū Penss Ankarā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu un paziņoja, ka Turcija piekritusi apturēt savu militāro operāciju, lai kurdu spēki 120 stundu laikā varētu pamest "drošo zonu" Sīrijas ziemeļaustrumos. Tas palīdzējis Turcijai vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas un īstenot savus mērķus.
Kurdu spēki gan norādījuši, ka pamiers joprojām tiek nemitīgi pārkāpts un arī sestdien starp viņiem un Turcijas atbalstītajiem spēkiem izraisījušās sadursmes pie Ain Isas, kur agrāk atradās ASV bāze un kurdu administrācija.
Pirms došanās uz Erbīlu Pensa lidmašīna nolaidās Al Asadas gaisa spēku bāzē Irākas rietumos, no kurienes ASV spēki pagājušajā mēnesī sāka operāciju, kuras gaitā Sīrijā uzspridzinājās "Islāma valsts" vadītājs Abu Bakrs al Bagdadi. Tur ASV viceprezidents tikās ar amerikāņu karavīriem.
Bāzēs visā Irākas teritorijā izvietoti 5200 ASV karavīri.
Pensam vizītes laikā arī bijusi telefonsaruna ar Irākas premjerministru Adelu Abdelu Mahdi, kuras laikā apspriesta situācija valstī, kur kopš oktobra sākuma turpinās ielu protesti, kuru dalībnieki pieprasa valdības atkāpšanos un parlamenta atlaišanu un aicina pārskatīt pašreizējo politisko sistēmu, kas pastāv kopš ASV vadītā iebrukuma 2003.gadā. Lēsts, ka ar protestiem saistītā vardarbībā Irākā dzīvību zaudējuši jau vismaz 330 cilvēki, galvenokārt demonstranti, un ievainoti vēl vairāki tūkstoši.
Penss aicinājis Irākas valdību izrādīt savaldību attiecībā pret protestētājiem.
Kā ziņu aģentūrai AFP tikmēr pastāstījis Irākas prezidenta Barhama Saleha birojs, tas nav informēts par ASV viceprezidenta vizīti un prezidentam nav plānota tikšanās ar viņu, savukārt ASV vēstniecība Irākā paziņojusi, ka tai nav sīkākas informācijas, ko sniegt šai jautājumā.
Gan ASV, gan Irākas amatpersonas ziņu aģentūrai AFP atzinušas, ka abu valstu attiecības šobrīd ir vēsas.
Pirms nepilna gada tādā pašā negaidītā vizītē Irāku apmeklēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tikās amerikāņu karavīriem un jau dažas stundas vēlāk devās atceļā, iepriekš paredzēto tikšanos ar Irākas premjeru atceļot un aizstājot ar telefonsarunu.
