Stāvam kopā ar Baltiju un vienmēr stāvēsim
Pirmdienas rītā Tallinā Penss ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem Raimondu Vējoni, Daļu Grībauskaiti un Kersti Kaljulaidu tikās jau otro reizi šogad. Iepriekšējā tikšanās bija pavasarī Minhenes drošības konferences laikā.
Tallinā Penss paziņoja, ka ASV stingri stāvot kopā ar Baltijas valstīm. „Esmu pagodināts šodien šeit nest vienu vienkāršu vēstījumu no ASV prezidenta Donalda Trampa.
Prezidents Tramps mani atsūtīja pateikt – mēs esam kopā ar jums. Mēs stāvām kopā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, un tā būs vienmēr.
Nākamgad būs 100. gadadiena kopš brīvības dzimšanas visām trim jūsu tautām. Bet lielāko daļu aizvadītā gadsimta jums bija jācīnās par savu neatkarību. Savienotās Valstis bija kopā ar jums,” sacīja Penss. LTV norāda, ka Penss vairākkārt uzsvēris, ka runā Trampa vārdā.
Pieskaroties kopējai drošības situācijai Eiropā, tostarp ņemot vērā notikumus Ukrainā, kur Penss arī nesen viesojās, viņš veltīja skarbus vārdus Maskavai. „Nav lielāka apdraudējuma Baltijas valstīm kā agresijas rēgs no jūsu neprognozējamā austrumu kaimiņa. Krievija ar spēku cenšas pārzīmēt starptautiskās robežas, apdraudēt suverēnu valstu demokrātijas un šķelt Eiropas nācijas,” pauda Penss. “Prezidenta Donalda Trampa vadībā Savienotās Valstis noraida jebkādus mēģinājumus izmantot spēku, draudus, iebiedēšanu vai kaitniecisku ietekmēšanu Baltijas valstīs vai pret jebkuru mūsu alianses sabiedroto,” bilda ASV viceprezidents.
Penss uzsvēra, ka ASV vēlas arvien stiprināt sadarbību ar Baltijas valstīm, un apliecināja, Vašingtonas apņemšanos ievērot savstarpējās drošības garantijas NATO ietvaros. „Savienotās Valstis prezidenta Trampa vadībā stingri stāv aiz mūsu piektā panta solījuma par savstarpējo aizsardzību, ka uzbrukums vienam no mums ir uzbrukums visiem. Patlaban saites starp ASV un Baltijas valstīm ir stipras. Ar ASV prezidentu Trampu un šo trīs prezidentu līderību, es zinu, ka mūsu saites kļūs vēl tikai stiprākas,” norādīja Penss.
Viņš arī aicināja NATO valstis atlicināt divus procentus no IKP aizsardzības tēriņiem. Prezidents Vējonis uzsvēra, ka Latvija to apņēmusies izdarīt jau nākamgad, un piebilda, ka ASV un Baltijas ir gatavas paplašināt sadarbību drošības jomā.
"Pēdējo sešu mēnešu laikā ASV un Baltijas valstu politiskais dialogs ir sasniedzis nepieredzētu intensitāti. Visas tikšanās, ieskaitot šīsdienas sarunu, mums ir devušas pārliecību par nesatricināmām ASV saistībām pret NATO, un vispirms jau – pret Baltijas valstīm," piebilda Vējonis.
Apliecina 2% no IKP tēriņus aizsardzībai
Valsts prezidenta kanceleja informā, ka Vējonis mudinājis paplašināt ASV un Baltijas valstu sadarbību drošības sfērā.
“ASV un Baltijas valstis ir gatavas paplašināt stratēģiskās partnerattiecības drošības jomā.
Šodien apspriedām veidus, kā stiprināt sadarbību Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā, hibrīdo draudu un informatīvās vides apdraudējuma novēršanā,”
uzsvēris Vējonis.
Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija no savas puses pildīs solījumu palielināt izdevumus valsts aizsardzībai līdz 2% no IKP jau nākamajā gadā.
Bet Igaunijas prezidente Kaljulaida, kuras valsts aizsardzības tēriņu apņemšanos pildījusi jau gadiem, uzsvēra NATO alianses nozīmi mazajām valstīm. „Mazām valstīm starptautiska, uz vērtībām bāzēta drošības arhitektūra, ir eksistenciāls jautājums. Savienotās Valstis vienmēr ir stāvējušas par vērtībām un cieņu pret demokrātiju, par brīvību valstīm izvēlēties savu nākotni, savus partnerus uz sabiedrotos,” sacīja Kaljulaida.
"Bet mēs ne tikai paļaujamies, mēs arī sniedzam ieguldījumu – starptautiskās miera uzturēšanas misijās, kiberdrošībā. Mēs neesam tikai patērētāji, mēs esam arī ieguldītāji, mēs esam stingri sabiedrotie.”
ASV iesaistīšanos drošības garantēšanā Baltijas valstīs atzinīgi novērtēja arī Lietuvas prezidente Grībauskaite, paziņojot, ka Trampa administrācija rīkojusies ne tikai vārdos, bet arī darbos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka apdraudējumu rada arī kiberdraudi un enerģētiskie draudi, Kremli apsūdzot par manipulācijām, un aicināja Vašingtonu šajā jautājumā ieņemt stingrāku nostāju.
"Līdz ar militārajiem draudiem, mēs jūtam spiedienu arī no citām pusēm – tie ir kiberuzbrukumi un enerģija. Enerģijas kā ierocis pret Baltijas valstīm ir lietots jau ilgi," sacīja Grībauskaite. "Vēl pirms LNG atvēršanas Lietuvā 2015. gadā mēs par gāzi maksājām 40 procentus vairāk nekā Vācija, jo Krievija vienmēr izmantoja savus gāzes projektus kā ietekmes un manipulācijas līdzekli. Un tāpēc ir apsveicams ASV senāta lēmums par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, un es ceru, ka prezidents Tramps to apstiprinās," norādīja Lietuvas prezidente.
Baltijas valstu un ASV viceprezidenta tikšanās laikā tika apspriesta arī sadarbība ekonomikā, norāda Valsts prezidenta kanceleja. Vējonis apsveica ASV gatavību sākt sašķidrinātās dabas gāzes eksportu uz Baltijas un Centrāleiropas valstīm. Tāpat Vējonis arī uzsvēra, ka ir jāizmanto iespējas paplašināt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, jo šobrīd ir gan piemēri veiksmīgām ASV investīcijām Latvijā, piemēram, banku jomā, gan aizvien vairāk Latvijas uzņēmēju plāno attīstīt biznesa projektus ASV. Liels potenciāls ir sadarbībai moderno tehnoloģiju un IT jomā.
Signāls Krievijai
Politoloģe Diāna Potjomkina Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja, ka Pensa vizīte apliecina, ka Baltijas valstis ASV ir svarīgas. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir stratēģiska nozīme, turklāt Baltija allaž ir bijusi viena no lielākajām ASV atbalstītājām Eiropā.
Arī cita politoloģe Gunda Reira norāda, ka ASV uzmanība Baltijai ne nieka neatslābst. Pensa vizīte ir signāls Krievijai, kura 14. septembra nedēļā Baltkrievijā rīko plašas militārās mācības. Reira gan piezīmēja, ka netic, ka mācības ir tiešs drauds Baltijas drošībai, tomēr vienlaikus atgādina, ka to nolūks ir izspēlēt uzbrukumu NATO.