Panorāma

Kā vēl atbalstīt Ukrainu?

Panorāma

Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli, iesauc rezervistus

A. Aplbauma: Rietumi vēl nav sapratuši Putina režīma brutalitāti

ASV vēsturniece: Rietumi vēl nav sapratuši Putina režīma brutalitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Izskatās, ka Putins absolūti nebaidās no Eiropas, – viņš nebaidās no sankcijām un nebaidās no bruņojuma," tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) saka amerikāņu vēsturniece, rakstniece un "Pulicera" balvas laureāte Anne Aplbauma. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas un nesenā paziņojuma par Donbasa "republiku" atzīšanas, viņasprāt, iespējami vairāki scenāriji.

Intervijā LTV Aplbauma sacīja: "Donbasa tā saukto republiku atzīšana nozīmē, ka Putins ir gatavs izaicināt starptautiskos līgumus, viņš vēlas atzīt to, ko mēs jau ilgi zinājām, proti, ka šīs teritorijas kontrolē Krievija, nevis separātisti. Tas, kas ir satraucoši, ir jautājums, vai viņš gribētu iet tālāk un vai viņš okupēs visu Donbasu, un vai pēc tam arī visu Ukrainu.

Viņa runa bija ļoti, ļoti īpatnēja. Es esmu Ukrainas vēsturniece, un man jāsaka, ka tajā bija viens dīvains apgalvojums aiz otra, ieskaitot to, ka Ukrainu bija radījis Ļeņins.

Kaut ko tādu dzirdēju pirmo reizi. Tagad ir virkne scenāriju. Viens no tiem, ka par Donbasa atzīšanu viņš tālāk neies un ka viņš ir nolēmis, ka tas ir viss, ko viņš pagaidām var sasniegt. Bet otrs scenārijs ir, ka tas ir tikai sākums daudz lielākam procesam, un, protams, mēs pagaidām nezinām, kā tas izskatīsies."

Intervija ar Anni Aplbaumu (angļu valodā)

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

LTV: Kā jūs vērtējat Eiropas reakciju – vai tā ir pietiekami stipra, lai pārliecinātu Putinu nedarīt to, ko viņš ir iedomājies?

Aplbauma: Eiropas reakcija dažos veidos ir bijusi diezgan laba – Eiropa ir runājusi vienotā balsī, Putins netiek attaisnots, neviens netic viņa melīgajiem stāstiem, piemēram, par to, ka Ukraina ir tā, kas uzbrūk Krievijai. Eiropa principā ir vienojusies par ļoti skarbām sankcijām, un es ticu, ka tās tiks liktas lietā. Bet es tomēr esmu nobažījusies, ka Eiropa tomēr varētu līdz galam nenoticēt tam, ka Putins būtu gatavs īstenot dažas lietas, par kurām viņš ir draudējis.

Rietumi vēl līdz galam nav sapratuši Putina režīma brutalitāti, viņa gatavību nogalināt lielu skaitu cilvēku, ko mēs jau esam redzējuši Čečenijā un Sīrijā.

Mēs redzējām māju spridzināšanu Maskavā, ko viņš izmantoja kā ieganstu, lai iebruktu Čečenijā. Rietumi, es gribētu teikt, līdz galam nav sapratuši, ar ko viņiem ir darīšana. Tas, ko es nezinu, ir – vai Eiropas reakcija ir pietiekama, lai nobaidītu Putinu. Izskatās, ka Putins absolūti nebaidās no Eiropas, viņš nebaidās no sankcijām, viņš nebaidās no bruņojuma. Iespējams, ka mums atkal daudz nopietnāk būtu jāpadomā par Eiropas drošības arhitektūru, proti, ko tas nozīmētu aizstāvēt NATO austrumu flangu un kā mums nostiprināt Ukrainu ne tikai tuvākajās nedēļās, bet ilgtermiņā, lai tā spētu pretoties Krievijai.

Mēs dzirdējām Putina uzrunā pieminam arī mūs, Baltijas valstis. Mēs esam NATO dalībvalstis, līdz ar to teorētiski mēs esam drošībā. Kā jūs redzat, vai mēs varam justies pietiekami droši?

Realitātē ir tā, ka ASV armijai vajadzētu diezgan ilgu laiku, lai nokļūtu Eiropā, un Baltijas valstis to zina un ir tam gatavas, jo ir sagatavotas teritoriālās armijas un par to ir padomāts. Es ticu, ka NATO piektā panta apņemšanās, aizstāvot Baltijas valstis, Poliju, Rumāniju un citu frontes līnijas zemes, ir skaidra. Es domāju, ikviena ASV administrācija cīnītos. Iespējams, ka tas nebūtu uzreiz, tas prasītu 24 stundas, bet es ticu, ka 5. pants ir īsts, ka NATO ir īsta un tam ir liels atbalsts gan ASV Kongresa demokrātu, gan republikāņu vidū. Aizvadītās nedēļas nogalē es satiku daudzus Kongresa pārstāvjus, un tas ir tas, ko no viņiem dzirdēju, piedaloties arī Minhenes konferencē, kur viņi bija ieradušies, lai paustu atbalstu.

Un es ticu, kā jau teicu, ka NATO ir klātesoša, un latviešiem vajadzētu būt drošiem par to.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti