Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā jautājums par pārējo NATO dalībvalstu izdevumiem militārajām vajadzībām ir aktualizēts daudzkārt. Prezidenta administrācija vairākkārt norādījusi, ka sabiedrotās valstis par spīti savām finansiālajām iespējām nepilda savas saistības pret NATO un neatvēl aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Viena no visvairāk kritizētajām valstīm ir Vācija. Kā intervijā galēji konservatīvajai interneta vietnei „Breitbart” norādījis ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenells, kuru uzskata par Trampa labo roku Eiropā, Vācija riskē pazaudēt uzticību sev. Grenells izteicies, ka vācu amatpersonas zina, ka veiksmīgai diplomātijai ir nepieciešami reāli militāri draudi, taču Vācijai pašlaik tādu neesot.
Pēc vēstnieka vārdiem, nepietiekamais finansējums bruņotajiem spēkiem esot padarījis tos nespējīgus reaģēt, ja tas būs nepieciešams. Militārā tehnika esot novecojusi, zemūdenes un lidmašīnas nav darboties spējīgas. Tāpat no Berlīnes varas iestāžu puses joprojām neesot konkrēta plāna, kā sasniegt 2% robežu, turklāt šī esot tikai zemākā atzīme un Vācijai ir jābūt spējīgai pierādīt, ka tā vajadzības gadījumā ir spējīga cīnīties.
Lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele nav nosaukta vārdā, ir noprotama Grenella neapmierinātība ar situācijas pasliktināšanos viņas 13 gadus ilgās valdīšanas laikā. Turklāt valstī esot ļoti ietekmīgi politiskie spēki, kuri aktīvi darbojoties pret valsts aizsardzības spēju uzlabošanu.
Savukārt komentējot pašreizējo situāciju NATO alianses iekšienē, Grenells uzsvēris, ka Donalds Tramps par vienu no savām galvenajām prioritātēm esot izvirzījis tieši finansējuma jautājuma atrisināšanu sabiedrotajās valstīs. Tramps esot tieši viņam uzdevis tikt galā ar šo problēmu, jo citi diplomāti šajā laukā esot cietuši neveiksmi.
Attiecībā pret Vāciju viens no iespējamiem problēmas risinājumiem varētu būt aicinājums pārējām alianses dalībvalstīm sākt Vāciju kaunināt. No otras puses, tiek atzīts, ka Vāciju ir skaidri jāuzaicina piedalīties dažādās militārās operācijās, piemēram, Sīrijā. Tad varas iestādēm būšot jāatzīst, ka trūkst līdzekļu vai ekipējuma, lai operācijās piedalītos.
Runājot par citām problēmām, ar ko saskaras Vācija, Ričards Grenells minējis migrāciju. Lai arī atzinīgi tiek novērtēta Vācijas atbildīgo dienestu cīņa pret personām, kas valstī cenšas iekļūt ar viltus dokumentiem vai iemesliem, par daudz lielāku problēmu tiek atzīta tā dēvētā ķēdes migrācija, kas nozīmē migrantu radinieku ieceļošanu valstī. Savienoto Valstu vēstnieks solījis sadarboties ar visām politiskajām partijām, kuras satrauc migrācija.
Taču, iespējams, vislielāko satraukumu ir radījis Grenella paustais prieks par to, ka Eiropas iekšienē pieaug atbalsts konservatīvajām idejām.
Vēstnieks izteicies, ka vēlas stiprināt labēji noskaņotās valdības un sadraudzēties ar to vadītājiem.
Kā piemēru viņš minēja 31 gadu veco Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.
Atsevišķi komentētāji jau norāda, ka šādi izteikumi varētu liecināt par Grenella vēlmi ietekmēt atsevišķu valstu iekšpolitiku, lai arī ASV Valsts departaments iepriekš ir sevi pozicionējis kā neitrālu.
Taču, runājot par ASV un Vācijas attiecībām, izdevums „Foreign Policy” norādīja, ka transatlantiskās attiecības varētu saņemt kārtējo triecienu, Trampa administrācijai draudot ieviest sankcijas pret tām Eiropas kompānijām, kuras piedalīsies gāzesvada „Nord Stream 2” būvniecībā. To vidū ir arī vairākas Vācijas enerģētikas kompānijas. Taču, kā uzsver “Deutsche Welle”,
vēstnieks Grenells, visticamāk, Berlīnē nonāks vēl lielākā izolācijā,
kur vācu politiķi viņu ir novirzījuši pēc aicinājumiem Irānā strādājošajām Eiropas kompānijām pamest šo valsti.
