ASV vēstnieks: Latvijas un ASV attiecības ir nesalaužamas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

“ASV prezidenta apņemšanās gādāt par Latvijas un Baltijas drošību ir nesalaužama,” – tā intervijā Latvijas Televīzijai saka ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails. Novembrī gaidāma ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Rīgā, kas būs vēl viens apliecinājums ASV un Latvijas stiprajām saitēm.

LTV žurnāliste Ina Strazdiņa aicināja ASV vēstnieku uz sarunu gan par ASV attiecībām ar Latviju, gan ASV pašreizējiem izaicinājumiem pasaulē.

Ina Strazdiņa: Apritējuši jau 30 gadi, kopš ASV atvēra savu vēstniecību Rīgā, tas notika 1991. gada 2. oktobrī. Jūsuprāt, kā ir attīstījušās mūsu valstu attiecības šo 30 gadu laikā?

Džons Kārvails: Mēs vēlējāmies izcelt lielo progresu, ko Latvija ir veikusi šo 30 gadu laikā, un to, cik pateicīgi mēs esam par šo ciešo draudzību. Kad mēs atgriezāmies atpakaļ Latvijā pēc brutālās padomju okupācijas, mēs ieraudzījām valsti, kas bija daļēji iznīcināta, vismaz institūcijas tādas bija.

Un tikai pēc gadiem ilga pakāpeniska progresa Latvija spēja sevi atjaunot – atjaunot institūcijas, atgūt cilvēku uzticību, iestāties NATO un Eiropas Savienībā un kļūt par ASV stratēģisko partneri, un par to mēs esam patiesi pateicīgi.

Es aplūkoju jaunākos pieejamos ekonomikas datus, kas liecina, ka pēdējā laikā bijis sadarbības kritums, visticamāk, Covid-19 dēļ, bet citādi importa un eksporta aprite ir augusi. Ko tas vēsta par abām pusēm?

Tas ir līdzīgs stāsts arī par ASV. Jums ir taisnība. Covid-19 pandēmijai bija liela ietekme uz ekonomiku un tirdzniecību, un tā joprojām traucē piegādes tīkliem visā pasaulē, mēs joprojām cenšamies no tā atgūties.

ASV arī atgūstas, lai gan, protams, mēs gribētu ātrāk. Bet arī šeit, Latvijā, vismaz tie statistikas dati, ko es esmu redzējis, liecina, ka Latvija ir tikusi pāri Covid-19 situācijai labāk nekā daudzas citas Eiropas valstis.

Ja mēs runājam par ASV militāro atbalstu Latvijai, tas ir stabils, amerikāņu karavīri rotācijas kārtībā ir izvietoti Latvijā. Taču pēdējā laikā mēs esam redzējuši lielas militārās mācības Krievijā un Baltkrievijā tuvu mūsu robežām. Vai tas varētu nozīmēt, ka ASV varētu pieņemt lēmumu savus spēkus Latvijā izvietot pastāvīgi?

Katrs šāds lēmums ir jāpieņem ASV prezidentam, konsultējoties ar aizsardzības ministru. Un man pagaidām nav ziņu par plāniem dislocēt vai pārvietot ievērojamu skaitu ASV karavīru. Bet tas nenozīmē, ka ASV nebūtu spēcīgas un nesalaužamas apņemšanās būt kopā ar Latviju, īpaši ņemot vērā NATO 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām.

Prezidents Džo Baidens ir ļoti skaidri pateicis, gan tad, kad vēl bija senators un viceprezidents, gan arī tagad kā prezidents, ka viņa apņemšanās gādāt par Latvijas un Baltijas drošību ir nesalaužama.

Mēs zinām, ka Rīgā drīz būs NATO ārlietu ministru sanāksme. Vai tajā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi?

Būs dažādi lēmumi, taču ne par karaspēka pozīcijām, jo tas nav ārlietu ministru jautājums. Taču drošības un sadarbības tēmas būs sarunu centrā. Un mēs patiešām gaidām Rīgā ierodamies ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Pagājis ilgs laiks, kopš ASV valsts sekretārs ir viesojies šeit.

Vai dezinformācijas izplatīšana ir viens no Krievijas ietekmes aspektiem?

Šo jautājumu es vairāk uzdotu saviem latviešu kolēģiem, kā viņi to redz. Bet kopumā varu sacīt, ka ASV vienmēr ir teikušas, ka mēs vēlamies stabilas un paredzamas attiecības ar Krieviju un ka tām nav jābūt negatīvā trajektorijā.

Taču mēs gribam, lai tāda svarīga valsts kā Krievija rīkojas atbildīgi, sadarbojas un īsteno progresu transatlantiskajās, starptautiskajās attiecībās, kas ietekmē mūs visus.

Diemžēl pēdējā laikā Krievijas uzvedība nav bijusi laba. Man nav Baltijas cilvēkiem jāatgādina par Krievijas iebrukumu Krimā, pirms tam – Gruzijā, viņi iejaucās manas valsts prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, un mēs redzam dezinformācijas centienus, lai grautu transatlantisko aliansi.

ASV drošības politika tagad tiek lielā mērā tiek skatīta Afganistānas kontekstā, jo misijas noslēgums bija tiešām haotisks un traģisks. Arī ASV pēdējās dienās zaudēja karavīrus sprādzienā Kabulā. Kādus secinājumus ASV pēc visa notikušā izdarīs?

Viena mācība un, manuprāt, arī prezidents Baidens to ir pieminējis, ka kariem kaut kādā brīdī ir jābeidzas.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā prezidents apsolīja, ka viņš izbeigs Afganistānas karu. Viņš bija jau ceturtais mūsus valsts līderis, kuram bija jāpieņem lēmums – vai turpināt karu, vai to izbeigt. Un viņš nolēma tam pielikt punktu.

Kā prezidents Baidens sacīja ANO Ģenerālās asamblejas laikā – pievērsīsimies nerimstošai diplomātijai, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem, kas mums tagad ir radušies pēc šī kara, kas bija pārāk ieildzis.

Vai ASV varētu atzīt “Taliban” valdību?

ASV ir ļoti skaidri pateikušas, ka no “Taliban” un viņu rīcības ir atkarīga ASV un starptautiskās sabiedrības atzīšana. Ikviens uzmanīs, ko talibi dara. Mēs sagaidām, ka viņi atļaus sniegt humāno palīdzību Afganistānas cilvēkiem, kā arī ievēros cilvēku cieņu, sieviešu, meiteņu, žurnālistu, minoritāšu tiesības.

Mēs arī esam ļoti skaidri pateikuši, ka sagaidām to, ka nekad vairs nebūs nekādu uzbrukumu no Afganistānas zemes, kas būtu vērsti pret kādu citu valsti.

Nedaudz par citu tematu – ASV, Lielbritānija un Austrālija nesen vienojās par kopīgu drošības līgumu, kā rezultātā Francijai zaudēja ienesīgu līgumu par zemūdeņu pārdošanu Austrālijai. Franciju tas sadusmoja, un prezidents Emanuels Makrons iztiecās, ka ASV tagad vairāk interesē Ķīna, Klusā okeāna reģions, nevis Eiropa. Vai piekrītat šādam viedoklim?

ASV prezidents vienmēr ļoti skaidri ir teicis, ka ASV drošības un attiecību stūrakmens ir transatlantiskā alianse. Tas nenozīmē, ka nav dažādi izaicinājumi un draudi citās pasaules vietās Un, protams, mēs, ASV, ceram, ka arī mūsu sabiedrotie – vai tie būtu Eiropā vai Āzijā – mums pievienosies, lai ar tiem cīnītos.

Jūsuprāt, kā šīs attiecības tiks sakārtotas?

Es biju priecīgs, un ticu, ka arī visa NATO alianse tic pēc prezidenta Baidena un Makrona telefonsarunas. Tas ir vēl viens piemērs tam, kā sabiedrotie, draugi un partneri risina savas viedokļu atšķirības, iet tām cauri un vienmēr turpina virzīt uz priekšu savas attiecības un Rietumu demokrātiju intereses.

Nākamgad mūs gaida vēl viens svarīgs notikums – 100 gadu jubileja, kopš 1922. gadā ASV atzina Latvijas valsti. Vai mēs varētu cerēt, ka Latviju pagodinās kāds augsta līmeņa viesis, piemēram, prezidents Baidens?

Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji atceras Baidena toreiz kā ASV viceprezidenta vizīti Latvijā pirms pieciem gadiem, un es zinu, ka Baidens ļoti labi atceras Latviju un Baltiju. Bet pagaidām man nav ziņu par augstu amatpersonu vizītēm.

Taču 2023. gadā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā būs NATO valstu līderu samits, un tur nu gan mēs ceram ieraudzīt Baidena kungu.

ASV prezidents tiešām gandrīz vienmēr apmeklē NATO samitus. Nākamgad tas tiek rīkots Madridē, un esmu pārliecināts, ka Baltais nams plāno tā apmeklējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti