Kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu 2017. gadā viņš un viņa administrācijas locekļi regulāri ir kritizējuši NATO sabiedrotos par nepietiekamiem ieguldījumiem aizsardzībā. Tramps NATO ir nodēvējis par novecojušu organizāciju un pat neizslēdza iespēju, ka ASV varētu pamest pasaulē spēcīgāko militāro aliansi.
Vašingtona sevišķi asi pēdējos gadosi ir kritizējusi Vāciju. Trampa ieceltais vēstnieks Vācijā Ričards Grenels ne reizi vien ir pakratījis ar pirkstu Berlīnei, mudinot straujāk palielināt Vācijas aizsardzības izdevumus. Pērn viņš brīdināja, ka ASV varētu apsvērt iespēju izvest no Vācijas tur izvietotos 50 tūkstošus amerikāņu karavīru.
Grenels, kuru Tramps nesen iecēla par ASV Nacionālās izlūkošanas direktora vietas izpildītāju, šodien avīzē "Die Welt" publicētā viedokļrakstā apgalvo, ka Vācija nepilda savus pienākumus attiecībā uz NATO kodolatturēšanas politiku.
Viņa neapmierinātību izsauca Vācijas koalīcijas valdībā esošās Sociāldemokrātiskās partijas parlamenta frakcijas vadītāja Rolfa Miceniha nesenais aicinājums valdībai likt ASV aizvākt no Vācijas savus kodolieročus. Amerikāņi Vācijā ir izvietojuši 20 kodolbumbas.
Grenels raksta, ka Vācijas politiskajai vadībai, un īpaši sociāldemokrātiem, ir jāpilda savas saistības pret sabiedrotajiem un jāturpina ieguldīt NATO kodolspējās. Diplomāts arī norāda, ka aukstā kara beigas nenozīmē lielāku Eiropas drošību. Īpaši apdraudētas jūtoties Krievijas kaimiņvalstis.
"Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas kodolraķešu izvietošana pie Eiropas robežām, kā arī Ķīnas, Ziemeļkorejas un citu valstu pieaugošās kodolspējas apliecina, ka draudi joprojām pastāv. Draudu apzināšanās ir būtiska mūsu partneriem. Mūsu sabiedrotie Polijā un Baltijas valstīs zina, ka šie draudi nav paliekas no aukstā kara. Neviens sabiedrotais nevar ignorēt šo faktu," norāda Grenels.
Pirms dažām dienām citā vācu laikrakstā – "Frankfurter Allgemeine Zeitung" bija publicēta intervija ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Tajā viņš slavēja Vāciju par to, ka tā pilda alianses vienošanos par kodolieroču izvietošanu dalībvalstīs, kuru pašu arsenālā to nav. Stoltenbergs norādīja, ka tas ir priekšnoteikums, lai Vācija varētu piedalīties NATO stratēģisko lēmumu pieņemšanā.
NATO dalībvalstis ir vienojušās, ka tām aizsardzībai ir jātērē vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan Vācija ir viena no alianses ekonomiski spēcīgākajām dalībvalstīm, tā pašlaik vēl neizpilda šo mērķi. 2019. gadā Vācija aizsardzībai tērēja 1,38% no IKP, apgalvo Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts. Absolūtos skaitļos tie bija gandrīz 50 miljardi dolāru. Vācija plāno palielināt militāros izdevumus līdz 1,5% no IKP 2024. gadā.
